Viena diena manā dzīvē

Zvana modinātājs. Šausmīgi negribas celties, ārā tumšs un slapjš. Pavaļājos vēl kādas minūtes 20 un tad aizvelkos līdz vannas istabai.






Rīta procedūra. Joprojām šausmīgi gribas gulēt.



Jau jāsāk ģērbties un krāsoties, bet kāds vēl var dusēt visu stundu. Atstāju gaismu vannas istabā un pustumsā ģērbjos.



Sataisījusies, sapakojusies - gatava glābt pasauli! Pašportrets liftā.



Pēc 7 min gājiena esmu klāt (cik tomēr ir labi strādāt pie pašām mājām)



Man par pārsteigumu neesmu pirmā. Mans šveiciešu kolēģis mani ir apsteidzis. Aptuveni tā izskatās mans nekārtīgais darba galds.



Izlasu ēpastus. Laiks rīta tējai.



Nedaudz pastrādāju, tad brokastoju. Saulīte jau uzaususi.



Atkal pastrādāju. Jau laiks pusdienām. Mikroviļņu krāsnī uzsildu savu chicken stir fry un pievienoju sweet&sour mērci. Izskatās dīvaini, bet garšo tīri labi.



Palikušas vien pāris stundas. Turpinu blenzt abos monitoros. (drošības apsvērumu dēļ nedrīkstu rādīt pilnu bildīti - tur visādas nepazīstamas programmas un ekseļi).



Jau plkst. 2, laikapstākļi paspēja sabojāties. Lejā gaida mans jaunēklis, sēžos mašīnā un aiziet uz...



...lidostu. Tālāk seko tradicionālais čekins un "novelkam jostu-kabatas tukšas".


Izgājām cauri čekinam. Laika vēl daudz, nolēmām kaut ko uzkost. Lidosta jau gatava Ziemassvētkiem.



Gaidām. Debesis atkal noskaidrojās.



Vēl joprojām gaidām.



Tālāk seko divu stundu nīkšana debesīs un esam jau klāt.



Skrienam uz metro, pēc tam meklējam taksi (aizmirsu nofotografēt, jo biju pārāk sastresojusies). Esam beidzot klāt.



Aizejam uz tuvāko bodi nopirkt kaut ko ēdamu.



Pēc tam es eju dušā un laimīgi atlūztu gultā (un manam telefonam nosēžas baterija).