pajautāju Birutai Ozoliņai pašai. Re, ko viņa saka:
Kas attiecas uz minēto dziesmiņu, tad stāsts ir tāds: ja nemaldos, es to pierakstīju no kādas teicējas pati, sen atpakaļ. Droši vien teicēja dziedāja: " ūzula rozga, tei dorbu vyuca" , ozola runga. Es biju pavirša un neaizdomājos. Ci na vaļa.... manuprāt ir tāda frāze, izteiciens, ko nevar burtiski iztulkot. Neesmu citur šo dziesmu materiālos kur redzējusi. Bet ar dziesmām un dainām jau ir tā, ka katrs mazliet savādāk tās kādreiz dzied. Tātad, izvēlieties kādu variantu un lietojiet ar pārliecību!
nu lūk.
Bet man kā nefiloloģei tas izklausās pēc kaut kā cita, nekā izskatās pierakstīts. man šķiet, ka tas nevarētu būt ne 'vaļa', ne 'daļa' latv. val., jo pēc pieredzes tie vārdi taču skanētu citādāk latgaliski. Līdz ar to, un dziesmas kontekstā, pieļauju, ka varbūt varētu būt kaut kas apmēram tāds: 'ka neļāva, ka nedeva', vai arī, kaut kas ar domu, ka viņa tā kā neies pie tā džeka tomēr, bet paliks pie mammas. Kad būs pie rokas vecmāmiņa, paprasīšu, varbūt viņa zinās. Jo man tagad arī gribās zināt :D Tā ka, ja uzzini, iepostē šiten arī :D
|