From: color_your_life	Date: 10. Janvāris 2011 - 20:42		(Pastāvīgā saite)

Paldies liels! Jā, trakākais ir tas, ka viss ir jāpamato ar teoriju kāpēc es uzskatu, ka tulkojums nav vai ir izdevies. :/

	From: le_minga	Date: 10. Janvāris 2011 - 20:50		(Pastāvīgā saite)

nu /manuprāt/ tulkojumā pazūd specifiskās valodas 'pērles un rozīnes" - diezgan jau novienkāršots un pieplacināts jams.. bet - ne tas sliktakais, kas lasīts... :)

	From: color_your_life	Date: 10. Janvāris 2011 - 20:53		(Pastāvīgā saite)

tieši tā, nav īsti kur "piesieties". būs laikam jāanalizē no pozitīvās puses.

	From: le_minga	Date: 10. Janvāris 2011 - 21:08		(Pastāvīgā saite)

taisni tā - tjip: "neslatoties uz sarežģīto dialektu un svešvalodām, kas izmantotas oriģinālā un nedara vienkāršu lasīšanu pat "vācietim", tulkojums latviešu valodā ir ļoti..." bla, bla, bla - uzskaitīt visu labo, ko iedomājas ;D

	From: color_your_life	Date: 10. Janvāris 2011 - 21:15		(Pastāvīgā saite)

paldies! ceru, ka 7 lpp tur sanāks. :D

	From: le_minga	Date: 10. Janvāris 2011 - 21:18		(Pastāvīgā saite)

mierīgi - tik citē un salīdzini ;)
a citātu tu ir uz visām "27'ām" lapām ;)

Lai izdodas!

	From: le_minga	Date: 10. Janvāris 2011 - 21:22		(Pastāvīgā saite)

ak jā - ja tas noder" Plattdeutsch (vācvalodas dialekti) nav viens konkrēts dialekts - katrā novadā savs: ziemeļnieks, kas piļī platt varētu nesaprast dienvidnieku utt. (līdzīgi kā latgaļi un kurši - ja pa riktīgam dialektā runāt sāk) - grāmatā ir izmantots viens, ne Ziemeļiem raksturīgs ;) drīzāk tam apvidum, kur norisinās darbība un nelielas nieanses iz paša autora valodas ;)

	From: color_your_life	Date: 10. Janvāris 2011 - 21:29		(Pastāvīgā saite)

nu skaidrs! paldies Tev par atsaucību! :)

	From: le_minga	Date: 10. Janvāris 2011 - 21:37		(Pastāvīgā saite)

iz vācu wiki - taisni par valodām:
Sprachliche Polyphonie [Bearbeiten]
Der künstlerische Wagemut des jungen Autors (Thomas Mann hat den Roman als 25jähriger abgeschlossen) lässt ihn Sprachen, Dialekte, Mundarten, Jargons [24] und andere sprachliche Besonderheiten virtuos miteinander verflechten.
„Je, den Düwel ook, c’est la question, ma très chère demoiselle!“ So lautet der zweite Satz des Romans, eine Mischung aus niederdeutscher Mundart und französischer Sprachfloskel. Sie leitet die „sprachliche Orchestrierung“ ein.[25]
An Fremdsprachen kommen das Französische, Englische, Spanische zu Wort. Die Kinderfrau der Familie Buddenbrook, Ida Jungmann, steuert außer ihrer preußischen Mundart etwas Polnisch bei. Latein bringen der Segenswunsch über dem Portal „Dominus providebit“[26] sowie die schulische Ovid-Lektüre Hannos unter dem gefürchteten Dr. Mantelsack.
Thomas Mann beherrschte außer dem Hochdeutschen auch die heimatliche Mundart der Lübecker, das örtliche Niederdeutsch, eine Sprache, die im Mittelalter die „lingua franca“ der Hanse gewesen war und im 19. Jahrhundert am Ort nicht nur von einfachen Leuten gesprochen wurde. Aber auch baltische, westpreußische, schlesische, schwäbische und bayrische Spracheigentümlichkeiten werden eingebunden. Dazu kommt die individuelle Diktion der Romanfiguren, z. B. Christian Buddenbrooks hypochondrische Floskel: „Ich kann es nun nicht mehr“. Zur Sprachpalette gehört auch der Berufsjargon von Hannos Lehrern.

	From: le_minga	Date: 10. Janvāris 2011 - 21:38		(Pastāvīgā saite)

karoche - Paldies Tev - izlēmu, ka beidzot atkal jāizrok skapī un jāpārlasa oriģināls (oij - dies cik ātri man šoreiz ies :D - bet ir tā vērts :) Paldies!)