Bet, kas ir svarīgāk, kad rodas neizpratne- no paša cilvēka, kad ir visas iespējas, uzzināt ko tieši viņš ir domāji, kādi ir viņa uzskati, ko īsti ir gribējis jautāt un, ja var, rast atbildi, vai izdarīt secinājumus par stilu, tādus diezgan konkrētus (un, ja tie nav patiesi, tad ir aizvainojoši) un atlikušo laiku veltīt stāvēšanai un krišanai par savu iespaidu pareizumu nevis patiesības noskaidrošanai?