Vafelīšu īpašnieka atskaite
Pa ilgiem laikiem reize, kad kādam "Hamletā" izdevās mani kārtīgi samulsināt publiski - nosaucot pirmajā vārdā par Jāni; šoreiz tas gods tika Viesturam :D Pietiekoši reti tas tomēr gadās, lai arī pasē man ir divi, no kuriem otrajā mani sauc 99% sabiedrības. Bet nu, vafelītes to varētu atsvērt :D

Vakar, manuprāt, bija atkal viena no tām izrādēm, kuru no citām var izcelt - ļoti piesātināta un kvalitatīva. Varbūt tāpēc, ka bija labs aktieru sastāvs, varbūt tāpēc, ka vadīja Viesturs ar savu, oriģinālu pieeju notiekošajam, varbūt tāpēc, ka "kaut kas tāds bija gaisā", varbūt tāpat vien - taču laba, laba, laba.

Protams, nekādi citāti šeit nevar attēlot to jūsmu, kas par atsevišķiem notikumiem bija vakar, taču tiem, kas bija klāt, atgādināt gan šo to varam. Piemēram, pašam traki labas emocijas palikušas no Lindas un Mārča etīdes dzemdību namā, kā arī lieliskā klusuma etīde par trīs vārdiem, kuru Jurčiks gan nobeidza ar četriem... Un personīgais trejzvaigžņu žetons no manis Jurčikam par viņa grāmatu tirgotāja monologu. Kā kādreiz netapis filologs es teju aizrijos no smiekliem. Jāsaka, es pat droši vien būtu šoreiz viņam iedevis pirmo vietu - par izdomu, jo Kozmenam šoreiz uzvaru nodrošināja vienkārši stipri vieglāka tēma. Nu labi, nekasīšos, tāpat viss bija forši :)

Ā nē, tomēr pakasīšos. Mārci, kāpēc tu savā monologā izmantoji fragmentu no "Monty Python" humoršova? Par mašīnu, kas saka "ping!" - lai labotu šo pāridarījumu, iesaku noskatīties patiesi lielisko oriģinālfilmu "The Meaning of Life", kurā tas tika izmantots. Tad būs miers virs zemes :) Nu, un man labs prāts :D