14.05.2008.
Džerijs: Vakar kārtējo reizi, manuprāt, bija ļoti lieliska izrāde, kas izceļas uz citu fona - kaut arī nebija vairāki aktieri, piemēram, Mārtiņš, Mārcis. Prieks, ka Hamleta trupā nu jau visi ir "smagsvarnieki" un var nevis kā agrāk paļauties uz dažiem līderiem, bet kopā visi radīt lielisko noskaņu un, tautas valodā runājot, RĀDĪT KLASI :D

Trīs lieliski atslēgmomenti, kas palikuši atmiņā no vakardienas - kas redzēja, atcerēsies un sapratīs, kas neredzēja, tie nesapratīs nekad...

1. Sandras ierosinājums parādīt Gulbju ezeru, kam sekoja Kozmena frāze kā vakara nagla, manuprāt: "Nu jā, labi, bet kad tad mēs iesim?"

2. Kaspara seja etīdē ar jocīgo ģimeni. Aija saka: "Man liekas, mums viņam viss jāizstāsta." un "Viņš ir..." Kaspars, protams, uzreiz sagatavojas atklāta mīļākā lomai. Aija: "...mans tēvs!" Kaspara sejas izmaiņas šai sekundē būtu bijušas Mikelandželo otas vērtas :D

3. Līga: "Nu, kā tad stāv lietas?" (savējie sapratīs) :D

Ko piebildīsiet?