Mmkay, here it comes.

Vakardienas "Hamleta" izrāde bija diezgan interesanta, tai bija atsevišķi, agrāk nebijuši jauninājumi. Tiesa gan, ka daži no tiem palika neattīstīti tieši šī pieraduma trūkuma dēļ - bet nešaubos, ka nākotnē tie tiks attīstīti; šī izrāde bija kā tāds pagrieziena punkts.

Teiksim, tēma par televīzijas šovu, kuru vada Zagorskis. Katram no pārējiem aktieriem pirms spēles tika čukstus definēts viņa tēls, tā dzīves gaitas utt. Ievērojot tomēr šova būtību, bija vienlaikus jāpaliek pie sava tēla un viss notiekošais jāmēģina salāgot ar tēlu. Bija diezgan interesanti, tomēr, kad vēlāk Zagoriskis izstāstīja, kāds katram bijis tēls, kļuva skaidrs, ka aktieri nepavisam nav mēģinājuši izspiest no šī tēla to, kas pienāktos visā tā plašumā. Protams, ir ļoti grūti uz skatuves pāris minūtēs, turklāt pilnīgā improvizācijā, parādīt tik sarežģītus tēlojumus - bet, galu galā, arī šie cilvēki uz skatuves nebūt nav pirmo reizi mūžā.. Nu, cerēsim, ka šis paņēmiens repertuārā paliks un tiks turpmāk arī pamatīgāk izspēlēts. Kā treniņš tas ir vienkārši lielisks - psiholoģiska iejušanās sev neraksturīgā tēlā. Stalkings, kādu to pazīst "kastaņedisti".

Jāsaka, arī publika liek tomēr vēlēties ko labāku - jo tomēr vērtēšana daudzos brīžos notiek pēc inerces, pēc pieraduma. Vairākas tiešām labas iniciatīvas palika nenovērtētas - gan no "uzlecošās zvaigznes" Artūra, gan arī TS puses. Publika tomēr vairāk skatās pagātnē. Pagājušajā sezonā TS pārāk neizcēlās, tāpēc arī šobrīd viņa aktivitātes tiek uztvertas ar daudz lielāku skepsi. Nekā vajadzētu. Par laimi, izskatās, ka arī Zagorskis to apzinās, tāpēc šoreiz TS netika izslēgts no sezonas spēlēm, kaut arī saņēma viszemāko novērtējumu izrādes gaitā.

Kas attiecas uz spēles uzvarētāju - šoreiz es nepiekrītu vērtējumam. Ņemot vērā visu fināla gaitu, arī Mārtiņam vajadzēja saņemt tikpat, cik citiem, un par uzvarētājiem šoreiz varēja pasludināt visus. Ja tomēr kāds bija jāizceļ, tad pēc tēla krāšņuma un etīdes notikumu attīstības drīzāk tas šoreiz varēja būt Viesturs ar DJ monologu.

Tiktāl par izrādi kopumā. Kas ir palicis atmiņā no detaļām.. hm, kā parasti, visādas muļķības :D

1. daļa - dzeja
Rolands: Es aizveru šo grāmatu.
Sandra: Es aizveru arī muti.
(publika autā :D)

1. daļa - transporta līdzeklis
TS: kas jūs esat pēc horoskopa?
Viesturs: Nezinu, kāmis laikam.

1. daļa - transporta līdzeklis
TS "lasa" horoskopu.
Viesturs: Jūs tur lasāt horoskopu vai improvizējat?

2. daļa - dziesma
Viesturs: par tēvu es tev stāstītu / ja viņu pazītu
(nepiekrītu, ka viņiem abiem ar Tomu tika iedots augstākais novērtējums, jo dziesma tomēr nebija īsti tāda, kādai tai būtu jābūt. Jā, variāciju bija daudz - bet dziesmu etīdes būtība parasti ir atrast to vienojošo motīvu, kas aizrauj dziesmas klausītājus)

2. daļa - romantiska iepazīšanās tamborētāju kursos
Jā, Mārtiņam piestāv visas tās lomas, kurās viņa tēls ir creepy :D Pedofīli un citi zvēri :D Tas top pierādīts arī vēlāk etīdē par bērnudārza audzinātāju :D Starp citu, etīdē, kurā lieliski izceļas Artūrs. Protams, Artūrs nebūt nav tāds jauniņais, par kādu viņu pasludina - pirmo reizi viņš ir tikai uz "Hamleta" skatuves.

2. daļa - paukošanas treneris un sportists
Sandra: Mamma teica, lai nāku pie jums un mācos, lai varu pa naktīm apkārt staigāt.
Viesturs: Es tak mācu paukoties, nevis maukoties. (pēc tam Viesturs atzīmē, ka pieņēmis Sandru kursos tikai tāpēc, ka viņai esot D'Artanjana frizūra)

2. daļa - preses konference
Manuprāt, šeit lielisks tēls bija izvēlēts pašam Zagorskim. Kā pārstāvis no žurnāla "Skapītis un druva" (pie tam gan garīgi, gan fiziski stipri slims) viņš bija ideāls :DD Arī Toma tēls - jaunais žurnālists no izdevuma "Donalds Daks" - bija labs.

2. daļa - "Repše un mocis"
Neapšaubāmi, Artūra zvaigžņu stunda.

Fināls
Viesturs DJ lomā - jau teicu, manuprāt, the best šai vakarā.
Toms kliba veterinārārsta lomā - arī ļoti labi, bet neatbalstu turpmāk šādu tematu izvēli, pārāk konkretizē un ierobežo tomēr, ieciklē uz detaļām.
Artūrs jājamzirdziņa lomā - jā, publikai patika. Kā jau viss, kas skar tēmu "jāšana un jāšanās".. Bet kopumā pavāji, jo notika ieciklēšanās uz šo vienu niecīgo iezīmi. Vārdam "jājamzirdziņš" tomēr lielākoties ir pārnesta nozīme - un tur varēja ļoti plaši attīstīt darbību, ko Artūrs neizmantoja.
Līga medmāsas-šizofrēniķes lomā - atkal jau tēla pārliecīgs konkretizējums.
Mārtiņš Kokneša lomā - lielu varoņu monologu pārnešana uz psihiatriskās klīnikas realitāti.. Labs paņēmiens, tomēr uz "Hamleta" skatuves jau pārāk bieži izmantots. Tāpēc arī laikam nepiekrītu viņa izvirzīšanai uz izrādes uzvarētāju.

"Īsumā" viss.

p.s. Finālā Rolands piedāvāja dialogus, bet publika to noraidīja. Jāsaka, ka patiesībā dialogi ir ļoti lielisks pasākums, kā to ir pierādījusi iepriekšēja pieredze. Bet nu, publika teātrī ir dievs, kā mēdz teikt..