Vakardienas atmiņās ...
Nez. Varētu teikt, ka nebija nedz izcilas nedz sliktas etīdes.

Neviena īpaši nepalika atmiņā ar savu košumu, asajiem pagriezieniem, saturīgumu un emocionalitāti.

Zagorskis ar savu personību panāk to, ka labākie uzvedumi noslāpējas un bremzējas, bet sliktākie tiek glābti no totālas izgāšanās.

Ir tā, ka visu vakaru varēja vērot, kā uz skatuves improvizācijā iejūtas Zagorskis, bet pārējie aktieri paliek kaut kur fonā.

Līdz ko kāds mēģina, tā viņa iniciatīva tiek ierobežota, nu un tie, kuri māk tikai bezsakarīgu mīmiku taisīt, tiem Zagorskis ir tikai ļoti ērts, jo viņš visu darbu izdara viņu vietā ...

Sanāk kaut kā tā ... vērtējam itkā aktierus, bet viņiem sevi parādīt nemaz nav iespēja.

Pašam Zagorskim sākumā varēja vērot, ka viņam grūti iebraukt spēles dinamikā ... otrā pusē viņš tieši otrādi, kā atskan gongs, tā šauj pulveri vaļā, liekot pārējiem pieskaņoties ... taktika saprotama - vai nu viņš pieskaņojas citu improvizācijai, vai arī citiem jāpieskaņojas viņam. Protams, ka viņam vieglāk, ja citi pieskaņojas viņam, jo tā kā viņš pats trupā nav darbojies, tad viņam pieskaņoties pārējai komandai ir grūtāk.

Vēl liekas arī lien ārā fakts, ka viņš jebkurā situācijā grib palikt uzvarētājs. Traģiskā cietēja loma viņam ir nepieņemama. Jebkurā ainā viņš cenšās būt uzbrucējs un uzvarētājs. Kaut kāda ubaga lomā, kurā tas sarāvies atkaujas no uzmācīgiem ielaspuikām vai depresīvu piedzērušos vīru, kas baidās atgriesties mājās un tikt nolamāts par savām nakts gaitām, mēs no viņa neredzēsim.

Kāds teica, ka viņam labākā vieta ir pie gonga. Piekrītu. Tur viņš ir savā elementā. Lai ietu uz skatuves viņam ir jāsalauž daudz stereotipu, un varbūt arī psiholoģisku barjeru, kurām viņš baidās pārkāpt pāri.

Nu tas tā ... mans subjektīvais viedoklis ... gan jau kāds mani indīgi nolamās par pilnīgu neobjektivitāti ;-)