Gribas līgt mieru. Es sapratu, kas domāts, ļoti labi sapratu. Un patiesībā man jāatvainojas, ka mana pirmā piezīme bija tik īgna, es varēju paklusēt vai arī izteikties laipnāk. Bet te runa nav par saturu, bet formu. Ja cilvēks raksta nevis vienkārši savā dienasgrāmatā, bet kopienā "haiku", tad viņš ar savu tekstu pretendē uz literatūru. Un es gribēju pamācīt, jo, goda vārds, man ir pieredze šajā laukā. Un cilvēks var diegzan daudz iemācīties, ja ir gatavs uzklausīt.
Vārdu sakot, vienkārši forma neatbilts saturam, un tas, ka cilvēks izsaka savu sāpi, šaubas, nedrošību - tas neattaisno literāras formas trūkumu, ja tiek rakstīts literārā kopienā.