Pirmo reizi pīpēju ūdenspīpi, kad tēvs to bija nopircis un atvedis no Tunisijas. Biju apmēram 13 gadus veca. Mani pierunāja uzpīpēt. Likās kaut kā dīvaini.. pieaugušo cilvēku klātbūtnē.. un es vēl biju diez gan maza.. Bet man patika. Man patika tās ķiršu tabakas smarža, kad ar to bija piepilīta visa istaba.
Vēl nesen, kad biju Rīgā, ar draugiem aizgāju uz kādu vietiņu (neatceros, kā sauc), kur var ūdenspīpi uzpīpēt. Tā ir Vecrīgā, kur otrajā stāvā ir spilveni un var jauki pasēdēt.

Drīkst pievienoties komjūnitijam?