par pirmo, kā augstāk minēja - ej nu ieskaidro pusotrgadniekam kas ir "man" "es" utt. Ir mamma un viss ir skaidrs.

Brālīt/māsiņ - arī tēti saukā par tēti, nevis vārdā. Visbiežāk kad klāt ir bērns, tieši tā paša iemesla pēc kapēc sevi uzrunā par "mamma" - lai mazajam (mazākajam) būtu skaidrs par ko iet runa. Pēc tam vienkārši pierod.