nu tā jau pazīstamāka dziesma - apostīji vienu - nepaspēji nokost, otru od, bet nemāki paņemt.. nu jā ir tā - bet domāju vairāk vai mazāk visi atrodas šādā stāvoklī, izņemot dažus, laimīgos, kam viss salikts pa priekam, un tad tikai jautājums uz kuru pusi velk.

daba, daba..daba ir gudra, bet cilvēciskai žēlabai un nedabūšanai vairs nav nekāda sakara ar dabu, tas jau ir kosmos un ziepes, māklsīgi radītā zināšana par bijušo un iespējamos.
vai vienkārīs tas spogulis, kurā skaties un liekas, ka viss tavs ir krunkās savilcies bez tevis.