Noskatījos Polijas un Somijas futbola maču, kurā, kā zināms, negaidīti ar 3-1 uzvarēja somi.

Vakara vecis [domāju, ka viņš ir visu vakardienas spēļu labākais spēlētājs] - Jari Litmanens. Iesita pats divus golus un pēc viņa piespēles somi guva trešos vārtus.

Mača pirmā puslaika pirmā puse tāda garlaicīgi bija - bez momentiem, bakstījās ar bumbu, turklāt tiesnesis ļāva spēlēt diezgan brīvi un pievēra acis uz nopietniem noteikumu pārkāpumiem, pavirši tiesāja. Spēles turpinājumā somi pamazām pārņēma visu iniciatīvu savās rokās. Visa ģēla izšķīrās otrajā puslaikā, un visu uztaisīja vecais āzis Litmanens, kuru daudzi jau sen norakstījuši. Protams, savu ģēlu izdarīja arī Dudeks, uz kura sirdsapziņas divi ielaistie vārti. Vispirms 56.minūtē Dudeks neveiksmīgi izsita bumbu no sava laukuma, turpat netālu trāpīja somam, tas piespēlēja uz soda laukumu Litmanenam, kurš pārmeta bumbu Dudekam pāri - vārtsargs pārāk tālu bija izgājis no vārtiem. Pēc tam Glovackis par pēdējās cerības sodu dabūja sarkano, un Litmanens iesita 11m sodu (76.min.). Trešie vārti atkal uz Dudeka sirdsapziņas - Veirinens saņēma izcilu Litmanena piespēli, izgāja viens uz poļu vārtiem un, izmantojot Dudeka tālo izgājienu no vārtiem, pārmeta viņam bumbu pāri. Poļi prestiža vārtus guva priekšpēdējā minūtē, kad ar baigo tālšāvienu pašā stūrī izcēlās uz maiņu iznākušais Gargula.