Salasa pīlādžus (ne lielceļa malā, ne pilsētā, svinu nevajag), izšķiro, visas smukās ogas divreiz nomazgā, saber katliņā, pārlej ar ūdeni, lai apņem visas ogas, bet nesmalstās pa virsu.
Nogaida, kamēr gandrīz uzvārās, bet gandrīz. Pirmo ūdeni nolej nost izlietnē.
Ogas atkal saber katliņā, atkal ūdens tik, cik apņem pīlādžus.
Vāra visu to padarīšanu, kamēr ogas sāk izšķīst (pavisam zaptē nē), neesmu skatījusies pulkstenī, varbūt kādas 20 minūtes.
Tad visu izkāš un izžmurdza caur marli. Ķeskas izmet strazdiem.
Sulu lej katliņā atpakaļ, uz litu sulas berot 1.5 kg cukura. Karsējot lēnītiņām maisa, kamēr izkūst cukurs.
Kad cukurs izkusis, vairs nekādas maisīšanas!
Stāv pie katla, gaida, kad uz straujas uguns sāk vārīties.
Vāra uz straujās uguns 10-15 minūtes, kamēr beidzas putas. Nemaisa neko, tikai smeļ putas.
Želeja gatava, kad, paceļot karoti ar želeju un ļaujot tai tecēt no karotes, pēdējie pilieni sāk recēt.
Visu sapilda tīrās burciņās, aizvāko. Un vēsumā prom.
Es želejai burciņas nesterilizēju, tikai tīri izbirstēju, bet, protams, var arī sterilizēt. Vāciņus gan novāru.