Flashmobā nav lomu, nav iepriekšēju dziļāku norunu, nav konkrēta humora, nav īpašas jēgas, struktūrveida plāna. Flash + Mob. Zibsnis + Pūlis. Pēkšņi viņš ir, un pēkšņi viņa nav. Iet cilvēki, pēkšņi kādi pieci desmiti palecas uz vienas kājas, iekliedzas pūces balsī un iet mierīgi tālāk, it kā nekas nebūtu bijis. Un neviens vai gandrīz neviens no šiem cilvēkiem citus darītājus nepazīst. Kāds no tiem vienkārši ir palaidis tīklā domas aprakstu un norādījis vietu, laiku. Un lasītājs iet darīt rakstīto tikai un vienīga paša procesa dēļ, nevis lai kādu izjokotu. Viņš norādītajā minūtē paleksies un iekliegsies pat tad, ja būs viens pats klaja laukuma vidū, un aizies mājās ar apziņu, ka izdarījis tieši to, dēļ kā ir te nācis. That is flashmob.