"Paskatījos pa logu - skaisti, skaisti, bet pašai pārvilkta kā plēve. Politilēna plēvē iesaiņots desas luņķis, tas es biju. Vakardienas termiņš iztecējis. Aiztecējis prom kā šķidrums no saldētavas, kā olas baltuma slapjums uz kartona kastiņas. Čura uz bērna ciskas - tāda tā mana vakardiena."
lācīti neesmu lasījusi, bet šī man patiešām patīk. labāk par manfeldes dzeju. vienīgi - es saprotu, ka spēlēšanās ar tipisko-unikālo stāstu pieļauj šādus tādus stereotipus, bet par to, ka visi vīrieši tādi-nekādi, par to tā skumji paliek.