lācīti neesmu lasījusi, bet šī man patiešām patīk. labāk par manfeldes dzeju. vienīgi - es saprotu, ka spēlēšanās ar tipisko-unikālo stāstu pieļauj šādus tādus stereotipus, bet par to, ka visi vīrieši tādi-nekādi, par to tā skumji paliek.

Vilis Lācītis “Stroika ar skatu uz Londonu”

Kļūst, kļust skumji, bet Andra jau tikai ir etiķi lējusi, lai saprot.:) ..man šķiet

jā, noteikti jau. jā. pēcgarša jūtama. būs vēl jāpalasa manfeldes proza.