es kā reiz esmu uzsēdusies (vai drīzāk gādīgi uzsēdināta) uz amberas hronikām, un rindā stāv strosa glass house, ko lasīšanai baigi rekomendēja gibsons savā žurnālā pirms pāris gadiem. a saki, tā ir, ka pēc strosa varētu nepriet gibsons, kā te begemots stāsta?
es gan nezinu, vai man gibsons patiktu tad, ja strosu nebūtu lasījis ;), bet var jau būt, ka tas ir pirmās nakts sindroms.
tiesa gan, man kaut kā apziņā neskaidri stāv, ka visādi šitādi virtual reality stuffi šķiet visai pierasti jau no kkādas padomju 60-70. gadu fantastikas, tur tipa Sergejs Sņegovs un citi komunisma cēlāji varbūt pat. bez cyberpunka sastāvdaļas, protams.
nu un jebkurā gadījumā Zelazny stāstiņš "24 Views of Mt. Fuji, by Hokusai".
starp citu, tava vizīte lika man pēc tam vēl apskatīt grāmatplauktu un secināt, ka kaut kad un kaut kur ir padētas vēl ~ 3 zelazny un 2 bestera grāmatas. skumīgi.
mēs tieši vakar ar vienu specifiskās literatūras cienītāju spriedām par tavu strosa/gibsona fenomenu. secinājām - ja sāk ar talantīgiem žanra kopējiem, tad nav brīnums, ka saknes var nepavilkt. pirmās nakts sindroms, exactly.
savukārt es pēc vizītes sapratu, ka neesmu savākusi neko no tā, kas ir mans vai man tālāk atdodams :)