cibiņu ekskursijas' Friends
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Below are the most recent 19 friends' journal entries.
Tuesday, January 7th, 2025 |
aborigens
|
5:47p |
Opera "Salinieki" (1925)
"Stāsts par mūžīgo cīņu starp gaismu un tumsu norisinās pagātnē teiksmainajā Līgnas salā. Gaismas dieva Ilgneša iedvesmotie latviešu zvejnieki cīnās pret apspiedēju Tulzni, bet nespēja vienoties noved pie katastrofas. Salinieki padodas, un dusmīgais Tulznis noslīcina salu. Izmisušos saliniekus Tulznis izmitina tālu no Līgnas salas un atņem viņiem šķiltavas, kas spēj dot glābjošo uguns dzirksti, tomēr pats no tās mirst. Gaismas dievs parādās salinieku priekšā, un viņi lūdz izcelt saulē Līgnas salu, bet Ilgnesis norāda, ka tas jādara viņiem pašiem. Salinieki sašutumā sāk draudēt Ilgnesim, un viņš nosaka smagu maksu par šo dumpi - kādam jāuzņemas visi grēki un sevi jāupurē. To izdara Daikna un Līgnas sala paceļas no ūdens dziļumiem."
Vēlams lasīt skaļi un izteiksmīgā balsī. |
Monday, January 6th, 2025 |
aborigens
|
11:51p |
Varbūt viss vēl nebūs tik slikti. Varbūt viņi atveseļosies, izlasīs un būs priecīgi (jā, jā). Varbūt jaunie krupīši iemācīsies lidot un mirušie augšāmcelsies un baltais sniegs neiekrāsosies sarkans kā zemenes un izrādīsies, ka tas viss ir bijis liels pārpratums
Tikmēr zeme turpina atdzist, sauli pārklāj traipi, Bet mežs un klajs ir maldīgi vienmēr zaļš |
pzrk
|
10:36p |
par Oreo Par citu kaķi – vasaras beigās, kad atbraucām no atvaļinājuma, pie mums sāka piestaigāt kāds kaķis, tāds izsalcis un skaļš. Mūsu pašu kaķītis jau bija devies citos medību laukos, bet barības trauki vēl bija. Tad nu sākām atkal pirkt kaķbarību, gaidot, kad Oreo atkal uzradīsies. Īsto vārdu nezinājām, bet viņš/viņa tāds melnbalts, meita iesauca par Oreo. Pa laikam jau nāca gan, reizēm vēlu naktīs, reizēm uzradās no dārza puses, reizēm pieķērām viņu klīstam pa rajonu pie citiem kaimiņiem. Sākumā tiešām šķita, ka kāds aizbraucis atvaļinājumā un atstājis kaķi pastāvēt pašam par sevi, bet tad vienu dienu ieraudzījām kādu sirmu vīru visai neveiksmīgi tvarstām Oreo (vienubrīd noķēra gan, bet tad šis uz ielas stūra sāka runāties ar citu kaimiņu un tikmēr Oreo atkal paklīda). Kaut kas tajā situācijā bija tāds, ka nolasīju citu scenāriju – drīzāk ar saimniekiem kaut kas bija noticis, vienu, otru vai abiem. Kādas nedēļas vēlāk nejauši uzzinājām, ka 200 metrus no mums pārdod kādu māju, no nekustamo īpašumu aģenta padzirdējām, ka saimnieki jau bijuši gados, devušies aizsaulē, māja tukša, bērni visu izpārdodot. Viņš gan nezināja, vai viņiem bija bijis kaķis, bet tā tagad ir mana teorija, ka tas bija/ir tās mājas kaķis. |
au
|
1:18p |
šorīt jogā pasniedzējas teiktā - kaķa un govs poza - manī izsauca redzes gleznu ar Straumes kaķīti. kaķīši vairs nekad nebūs tādi kā agrāk!
parādīju bērniem balvas saņemšanas mirkli - viņi ir sajūsmā, ka "mūsu kaķītim" balvu deva vecs Hans Solo :) |
Sunday, January 5th, 2025 |
pzrk
|
7:51p |
9 minūtes telefonā Pa ceļam no kaimiņpilsētas – diezgan nogurdinošs lietus. Gan turp-, gan atpakaļceļā piestājām atpūtas vietā, kur abās šosejas pusēs ir pa benzīntankam, bet pa vidu kā tilts pāri ceļam ir uzbūvēta kafejnīca (tāds divu piramīdu arhitektūras šedevrs).
Atmiņā atausa divi gadījumi – viens bija kora izbrauciens, kad bijām vēlu izbraukuši, jau kavējām uz koncertu, bet kāds pierunāja šoferi, ka vajagot uz tualeti (bet patiesībā vajadzēja uzpīpēt, bet viss autobuss, protams, arī aizgāja pačurāt). Pauze ieilga, jo kāda jauniete no kafejnīcas nokāpa otrā šosejas pusē un labu laiku meklēja autobusu.
Otrs gadījums (kura stāstnieku es vairs neatceros, es tikai atstāstu) bija par to, kāds bija tāpat sajaucis puses un bija policijai jau ziņojis par nozagtu auto, šamie laikam jau pa telefonu pārjautāja, vai zvanītājs ir paskatījies šosejas otrā pusē. |
aborigens
|
12:19a |
"Es vēroju ārstu tikpat cītīgi, kā viņš vēro manu slimību; es redzu, ka viņš baidās, un es baidos līdz ar viņu; es aizsteidzos, aizskrienu viņam un viņa bailēm priekšā, un es kustos ātrāk, jo viņš virzās lēni: es baidos jo vairāk tāpēc, ka viņš apslēpj savas bailes, un es tās redzu jo skaidrāk tāpēc, ka viņš nevēlas lai es tās redzētu. Viņš zina, ka viņa bailes netraucēs viņa mākas pielietojumu un izmantojumu, bet viņš zina, ka manas bailes var izjaukt viņa rīcības iznākumu un iedarbību. Gluži kā liesas kaites sarežģī un sajaucas ar jebkuru miesas slimību, tā arī bailes iespiežas ikkatrā prāta darbībā vai kaislībā; un gluži kā gāzes ķermenī var izlikties kā jebkura slimība un šķist kā akmens un kā podagra, tā arī bailes var izlikties par jebkuru prāta slimību. Var šķist, ka tā ir mīlestība, piederēšanas mīlestība, bet tās ir tikai bailes, greizsirdības un aizdomu pilnas bailes zaudēt. Var šķist, ka tā ir drosme, kas nicina un nenovērtē briesmas, bet tās ir tikai bailes, kas pārvērtē viedokli un vērtējumu, un bailes to pazaudēt. Cilvēks, kas nebaidās no lauvas, baidās no kaķa; nebaidās no bada, bet baidās no gaļas gabala, kas likts galdā, lai viņu pabarotu; cilvēks, kurš nebaidās no bungu un tauru, un šāvienu skaņām un no tā, ko tās tiecas slāpēt, - no vīru pēdējiem pirmsnāves kliedzieniem, bet baidās no kāda noteikta labskanīga instrumenta. Es nezinu, kas ir bailes, tāpat kā nezinu, kas ir tas no kā patlaban baidos[..] Tāpat kā jebkura auksta vēja pūsma nav drēgnums, jebkura nodrebēšana nav apstulbums; tāpat arī jebkuras bailes nav bailīgums, jebkura izvairīšanās nav bēgšana, jebkurš strīds nav risinājums, jebkura vēlēšanās kaut nebūtu tā, kā ir, nav kurnēšana vai nomāktība, kaut gan varētu būt; bet tāpat kā mana ārsta bailes neattur viņu no savas mākas pielietošanas, manas bailes neattur man saņemt no Dieva un cilvēka, un manis paša garīgu un cilvēcīgu un morālu palīdzību un mierinājumu."
/ Džons Donns, Lūgšanas un apceres ārkārtas gadījumos un manas slimības posmi |
Saturday, January 4th, 2025 |
pzrk
|
8:42p |
skriešanas bilance Pagājušā gada skriešanas bilance ir ok (kādi 830 km). Nē nu, atklāti sakot, tas ir vairāk kā 2023. gadā, kad vairākkārt satraumējos un tad novēloti sāku rehabilitāciju, tāpēc kopumā šis 2024. bija labs gads, jo neatlaidīgi turpināju atgriešanos uz skriešanas takas ar regulāru darbu pie fizioterapeita. Šķiet, 2022. gads ir bijis tas gads, kad esmu (varbūt) sasniedzis skriešanas labākos rādītājus, bet negribas atmest mērķi beidzot noskriet pilnu maratonu, varbūt kādu no lielajiem pasaules maratoniem. Bet nu šajā 2024. gadā daudzmaz nostabilizēju citādu skriešanas rutīnu, bez ambicioziem treniņplāniem, tikai ar mērķi skriet 2-3 reizes nedēļā un vismaz kādus 7-9 km vienā reizē. Pagaidām palikšu pie šīs ikdienas, varbūt biežāk atgriezīšos pie garākiem skrējieniem reizi nedēļā. Skaidrs ir tas, ka vairs neesmu nekāds jauneklis, jāpieskata sevi, sava veselība.
P.S. Ārpus “9min” jautājums – vai un kā gramatiski pareizi var pateikt “jāpieskata sevi”, tak vietniekvārdiem arī vajadzētu būt nominatīvā pēc vajadzības izteiksmes, ne? |
inese_tk
|
4:47p |
janvāris čau, 2025! šon nomaucos no auļojoša zirga. nē, ar auļojošu zirgu. nu, ja pavisam precīzi, tad zirgs paklupa kaut kādā caurumā zemē, pakrita uz priekškājām, bet es turpināju kustību uz priekšu pār viņa plecu. labajās ziņās - kāja nepalika ieķērusies kāpslī un es nevilkos pēc tam viņam līdzi (jo viņš uzreiz pieleca kājās un turpināja diebt pakaļ Valensim). pavadas palika uz kakla un viņš nesapinās un nesaplēsa iemauktus. un Marta viņu paspēja noķert un viņš viens pats nenesās pār šoseju uz mājām.
visādi citādi beidzot bija ļoti skaista ziemas diena, pēc kādas sen biju ilgojusies - saule, sniegs (varēja gan vairāk) un -7.
Current Mood: sāp mugura Current Music: plīts kuras |
inese_tk
|
12:46p |
janvāris tā vispār man šim gadam nav nekādu mērķu, plānu vai apņemšanos. tikai vienkārši izdzīvot. pagājušā gada plāni un mērķi un cerības izrādījās tik kosmiskos attālumos no realitātes, ka man tagad pat bail kaut ko, kaut nedaudz konkrētu vēlēties. nē nu labi, es tomēr ceru, ka šis, pārmaiņas pēc, būs foršs gads. lai ko tas arī nenozīmētu.
Current Mood: ārā forša ziema Current Music: Beach House - Finale |
Friday, January 3rd, 2025 |
pzrk
|
4:19p |
jaunais g. Esmu atgriezies pie “9 minūšu” koncepta, es vairs neatceros, kādā veidā toreiz (pirms nepilniem diviem gadiem) pie tā nonācu, bet man joprojām šķiet, ka šī ir laba doma, tāds kā meditatīvs paņēmiens ierobežot savu domu plūsmu.
Vārdsakot, pēc šādām tādām pārdomām, Andras Neiburgas dienasgrāmatu pāršķirstīšanas (grāmatas formātā), vairākkārtējiem ārējiem atgādinājumiem, ka man taču patīk rakstīt, kā arī pārdomām par vairākkārt dzirdēto, ka nabaga mākslīgajam intelektam sāk aptrūkties lasāmvielas latviešu valodā (ha!), esmu nolēmis pa laikam piesēst pie datora un ieklabināt kaut ko. Nepretendēju, protams, uz publicistiku (ā, vēl arī Silvijas Brices “Pikto sentimentu” palasīju ar ikrītu saullēktu aprakstiem, tas arī iemudināja pievērsties piezīmēm).
Drīz jau būšu iztērējis šodienas deviņminūšu limitu, tikai piezīmēšu – ieskatījos, ka iepriekšējais “9min” ieraksts bija par minci. Mincis diemžēl vairs nav ar mums, tas bija ļoti skumjš notikums, jo beigas bija ilgas un sāpīgas, bet mums ir vairāki citi ģimenes locekļi, kopumā mums iet ļoti labi. Pazemīgi pateicos, ja atceraties par mani; lai jums visiem jauks jaunais g.!
P.S. Pēc ieklabināšanas ieskatījos savā Cibas arhīvā, ar nelielām (dažu sekunžu ilgām) šausmām konstatēju, ka 2024. gads ir bijis pirmais manas cibas pastāvēšanas vēsturē, kad neesmu nopublicējis nevienu pašu ierakstu (pat ne zem atslēgas, pat ne privāti), bet tad pēc tām pašām dažām sekundēm sevi metos attaisnot, ka tas liecina, ka tas ir bijis īpaši labs gads. (+3 min šai rindkopai, piedod, pzrk, par paša izdomāto noteikumu tūlītēju pārkāpšanu) |
au
|
3:27p |
par gandrīz neiespējamo balli un vēl. par jaungadu.
aizbraucām uz Cēsīm, visi tādi priecīgi jau dienu iepriekš, dabas takas tuvējās iziet un tā. un gatavoties lielajai deviņdesmito gadu ballei Malā.
un tad 30tajā vakarā Ūpim uzkāpj līdz 40 grādiem, skaidrs, ka ballīte ir jāpārskata, varbūt jābrauc uz Rīgu, kā nu būs. bet izdarījām visu perfekti - ballējāmies uz maiņām. es no sākuma, tad m_b līdz gandrīz pusnaktij, tad mēs kopā viesnīcā ar šampi un bučām, un tad es līdz rītam. un līdz rītam - ai mīn, - līdz RĪTAM. biju atpakaļ sešos, pārdejojusies! pārdejojusies tā, kā jau sen biju pelnījusi. |
au
|
3:25p |
man liekas, ka ar janvāri nekādas apņemšanās nav vajadzīgas, es tikai gribētu dzīvot uz priekšu. taču gribēju piefiksēt, ka (ja nesāksies karš) - šogad pirmo reizi desmit gadu laikā man nekas nemainīsies:
es nedzemdēšu, es nepārvākšos, es neceļošu visu gadu, es neprecēšos, es nebūšu stāvoklī, es nemainīšu darbu, man neviens bērns nebeigs dārziņu, man neviens bērns neuzsāks skolas gaitas, man nebūs remontu.
un par to - priekā! |
inese_tk
|
12:38p |
|
Monday, January 6th, 2025 |
inese_tk
|
12:21p |
decembris/janvāris nedēļas hailaiti: * mēģināju ārstēt depresiju (ne savu) ar durakiem. varētu teikt, ka sanāca; * ielīdu Niedrājā; * 2025 sagaidīju Nurmē. bija ok; * gada pirmo dienu vāļājāmies, ēdām, bindžojām Master of None un oksitocīnējām. man ļoti patika; * gada otrajā dienā apmeklēju Liberta izstādi ar Andri K. un K. arī ļoti patika; * 5d uzradās ziema. bijām ar Martu un Leo apvidū. zirgi akumulējuši enerģiju un traki. pilns lucernas lauks ar stirnām un lapsām; * 6d turpinājās ziema, turklāt spīdēja saule. bijām ar Martu un Valensi apvidū. zirgi akumulējuši enerģiju un traki. pilns lucernas lauks ar stirnām un lapsām. nolidoju no auļos paklupuša zirga. atdauzīju muguru; * 7d - ko darīt, ja esi iepriekšējā dienā nomaucies no zirga un pie dažādām kustībām + staigājot sāp mugura? jā, braukt vienai pašai slēpot. atklāju sezonu Ozolkalnā. slēpojot nekas baigi nesāpēja. bija gan daudz cilvēku un garas rindas pie lēnā krēslu pacēlāja (vienīgā, kas darbojās), bet es priecājos, ka aizbraucu. gribas vēl. sadraudzējos ar random tēta vecuma kungu. bieži braucām kopā augšā. * it kā jūtos atpūtusies no darba, bet tas diemžēl nenozīmē, ka būtu parādījies darbaprieks. jau intensīvi prokrastrinēju.
Current Mood: prokrastrinācija Current Music: Caurā estrāde |
Tuesday, December 31st, 2024 |
inese_tk
|
6:24p |
2024 mjā. nu šis bija ļoti savāds gads. man skan galvā teikums - "pīrāgam nabagam abi gali apdeguši". šim gadam pirmais gals bija apātiski apdedzis, otrais - dinamiski. pa vidu bija vasara. ļoti romantiska, tomēr arī mokoša vasara. es nesaprotu kā vienā gadā var notikt tik daudz, turklāt lielākoties huiņas (dārgie lasītāji, piedodiet, ka šogad tik daudz lamājos savā cibā, bet tas mazliet palīdz distancēties no tām huiņām. es ceru, ka man nākamgad nebūs vajadzības tik daudz lamāties). man kopumā gāja ritīgi grūti. BET - kā K teica - viņš neatceroties, kad es iepriekš esot likusies tik dzīva un man esot glovs, arī, kad es esot bēdīga. laikam jau labāk tā, nekā apātiskā numbnesā. un - diezgan daudz gāju uz končiem, teātri un klausījos mūziku un pēc savas iniciatīvas satikos ar cilvēkiem. šogad nomainīju darbu, mira tuvinieki, zirgs lielāko gada daļu bija uz slimības lapas, netiku galā ar dārzu, klašoju ar māti (un brāli), dirsā ar finansēm, izšķīros un iemīlējos. aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa a ( mēnešu hailaiti ) |
Monday, December 30th, 2024 |
shelly
|
3:01p |
Anti-depresanti digitālā formā - "SK8 the Infinity". Ļoti smieklīga, maza anime ar brīnišķīgiem varoņiem un sirsnīgiem jokiem. Tikai 12 sērijas, bet man pat neprasās vairāk. - Smalka vietiņa. Es varētu šurp atvest savu priekšnieci. - Vai šeit ir kaut kas bez tomātiem? - Vai te ir kartupelīši kanādiešu gaumē? - Viesmīl, mums četras rāmena bļodas!!! - Idiņ, šis ir itāļu restorāns. - Kur Ādams? - Laikam plāno ļoti efektīvu ierašanos. - Jā, droši vien izšausies no lielgabala. |
Sunday, December 29th, 2024 |
aborigens
|
11:20p |
Krēslas brīdis ir tik īss Guli šonakt ziedos Ne jau visu norakstīs Ne jau visu piedos
/Skujenieks Zanderes pārdomās |
inese_tk
|
3:37p |
decembris nedēļas hailaiti: * Saldū saule riet apm 20 min vēlāk nekā Smiltenē. šajā gada laikā visai jūtama atšķirība; * biju pie ex-vīramātes. lai gan otrās dienas vakarā jau jutos no viņas visai nogurusi, tāpat bija labāk nekā krietni īsāks laika sprīdis ar manu māti; * no Saldus braucām uz Saļiku. māte, par spīti tam, ka teica, ka to nedarīs, sākusi tīrīt kaķu kaku īrnieces telpas. izrādās viņa pa šiem gadiem sahoardojusi neticamu daudzumu ar dažādām mērcēm (kečupi, bbq, tabasko utt., utjpr) - neatvērtos iepakojumos, daudziem jau pāris gadus beidzies termiņš; * biju ballītē, kur it kā bija paredzēts noskatīt visus Harijus Poterus, bet tas īsti nenotika; * kā kompensāciju par manis ganīšanu ~0.6 ruma reibumā, aizvedu bij.vīru uz Valm.baseina atpūtas zonu. bija pārāk daudz bļaujošu bērnu, bet ļoooti sen nebiju bijusi pirtī. bija labi; * joprojām nespējam izvēlēties un nopirkt dīvānu; * runājām ar I. par šķiršanos, ko varbūt runāsim arī viņas podkāstā; * uz ikgadējo kursabiedru tikšanos bijām veselas septiņas! sen tā nebija bijis. piem, pag.gad ieradās tikai 2 (un neviena no tām nebiju es); * cilvēki sāka čupām sūtīt Olu video, kurā ir skrīnšots no Žildes, ka Līgas pH3 sākotnēji bijis plānots nominēt ZM, bet tad nomainītas pret Skribinsku; * aktīvāk pievērsos Rīgas Minku izstādes un Difūzijas konča organizēšanai. jums noteikti jānāk; * vispār nesatiku zirgu :(
Current Mood: es nezinu Current Music: St. Vincent - Hang on Me |
Thursday, December 26th, 2024 |
shelly
|
4:49p |
Pirmo reizi mūžā iepakoju "šoziem laikam nevilkšu" drēbes vakuuma maisā. Vaaaaauuuuu! Kaifīgs process, kaifīgs rezultāts. Gribu vēl! |
|