Latvieši - degvīna dzērāji
“Latvieši taču tiešām ir kaut kas vairāk nekā mājlopi. Daži pat esot novērojuši, ka attiecīgā vecumā viņi sasniedzot zināmu prāta nobriedumu un loģiku savos secinājumos un savā rīcībā un, proti, tieši tajos mūža gados, kad šīm pašām parādībām vajadzētu būt sastopamām pie muižniekiem, lai gan tas ne vienmēr tā ir. Es tāpēc gandrīz gribētu pieņemt, ka latvieši ir radījumi, kas muižniekiem vismaz ļoti līdzīgi un kam, tāpat kā pēdējiem, beidzot pienācis laiks, kad ar viņiem vairs nav jāapietas kā ar bērniem un kad viņiem nevajag svešas vadības. Tiesa, sešdesmit gadus vecs latvietis neatmetīs degvīna dzeršanu, tāpat kā sešdesmit gadus vecs muižnieks neatmetīs daudz kaitīgāko kāršu spēli; bet iepazīstiniet abus jau laikus ar cēlākām baudām, un abi rīkosies prātīgāk.”
1796.g. (G.Merķelis, 1969, 159)