Neesmu par to domājis. Autors pats lietoja terminu "vidējais līmenis".

Principā, man šķiet, ka ar tiem dizaineriem ir kā ar zivīm, kuras, kā zināms iz klasiķiem, vai nu ir svaigas, vai nav, bet nevar būt 1. svaiguma zivs, 2. svaiguma zivs utt. Tb dizainers vai nu ir, vai nav (neatkarīgi no tā, kā viņš pats sevi dēvē).
Līdz ar to"zema klase" nav vis dizainers, bet iesācējs/māceklis. "Vidējā klase" ir visa datorvirpotāju masa kā tāda - līmenis plus/mīnus visiem daudzmaz līdzīgs (pareizi drukas failus spēj sagatavot kādi 30%). Un tad nāk kādi atsevišķi indivīdi, kuri, pateicoties talantam, darbaspējām, veiksmīgam PR vai menedžmentam visnotaļ izceļas un ir pamanāmi ij zināmi uz pārējo amatbrāļu fona.
Nu kaut kā tā.
Bet nedomāju, ka par kādu dalījumu vērts galvu lauzīt.