Principā sludinājums bija par ģēlu, nevis uzaicinājums uz retorisku diskusiju par kreaķivšķiku kreativitāti utt. Te ir konkrēta kompānija, starta kapitāls, telpas, klientu pakete - vajag spēcīgu radošo brigādi. Man lūdza pazondēt paziņu vidū, vai kāds uz mežu nelūkojas, jo alga šķiet smieklīga, boss kretīns, kolēģi - netalantīgas tenku vāceles.

Taču tā kā šodien esmu labā omā (pagaidām), paskaidrošu ar pirkstiem, neizmantojot vidējo. Viena lieta ir būt neordinārai un spēcīgai personībai radošajā jomā, aber pavisam kas cits ir ņemties ar klientiem, dzenāt darbiniekus (kuri pēc definīcijas ir slaisti), uztraukties par grāmatvedību, cīnīties ar VID, īrēt telpas ij nodarboties ar milzumu citu neinteresantu figņu. Arī Zoom's balstās uz Vitas un Zanes trauslajiem pleciem, un bez viņām nogrimtu uz skaitli 3, jo Ēriks jau vakarā būtu aizmirsis, ko no rīta ar kādu sarunājis - atliktu vien iet par algotu galveno kreativščiku uz kādu kantori.
Otrs piemērs: man pašam visspēcīgākais kreativšķiks šķiet Rolands Griškevics (jāatzīst, no reklāmistu aprindām vairos, tāpēc jamo iekšējā reitingā neorientējos - moš kāds krutāks), tak tā kā viņš var piča vidū piecelties un braukt uz jūru, jo pienākusi īsziņa, ka labs vējš piekrastē priekš sērfošanas, ar šādu dzīvesveidu savu firmu nekad nedibinās: radīt viņam patīk, nevis administrēt.