vienā dienā aptver, kad dzīve lēnītēm sagrūs acu priekšā.. kad tas, kas reiz bija paties un nemainīgs.. vairs neeksistē.. padomājot kā bija gadu atpakaļ.. kad pat iedomāties nespēju nikā tāda.. bikucīt sav;adi paliek.. pretīgas pārdomas uzmācās.. vairs pat izmocītu smaidu nespēju dabūt uz savas sejas.. gadās ne.. a ko darīt, kad netiec ar sevi galā.. !?!