nometnēs tagad nīkst mazie japāņu zēni vaigi ir kļuvuši pavisam sārti viņu kreisās acis mirkšķinās vienā ritmā un es esmu kļuvis lieks viņu vidū jo sadeg mana pārliecība deviņkārtīgi tūkstoš liesmās ak šī dubļu paradīzes kokosriekstu auglenīcas un grafīta stieņi kas dzesē vieglo aprīļa sajūtu pie tavām kājām es esmu aizmidzis un vientuļi pludmalē klīst mans atslēgu saišķis gar suņu purniem mikliem tas berzē savu metālisko miesu