Monako sajūtu konglomerāts (Copyright 1972)
Šis metāla putns, prasmīgu aviatoru meistardarbs. Patiesībā mēs toreiz bijām angāra rezidenti. Lidlauks bija ārpus horizonta, tāpēc mēs pievērsāmies tehniskajām sajūtām. Es biju būvējis lidmašīnas 1972. gadā, taču tā bija sena pieredze. Mēs tagad bijām Boing vergi, mums vajadzēja šokēt pasauli, iepriecināt pilotus un stjuartes, aicināt pasažierus. Angārā ieplūda vējš, inženieri baroja kaijas uz sakarsušā metāla jumta. Bija pusdienlaiks, un mums vajadzēja sākt savu darbu. Eksperti locīja papīra lidmašīnas un sveica mūs ar ierašanos. Finansisti pārskātīja plānus, vadītāji rīkoja konferences, stāstot tajās par aviācijas nākotni un mūsu cēlajiem mērķiem. Todien mēs tā arī neuzsākam strādāt pie tehniskajām lietām. Bija pārāk daudz sausas teorijas, plāni, iepriekšējo gadu atskaites un vakara svinības. Šodien atceroties to dienu, es domāju par iespējamo atmosfēras revolūciju, debesu atklāsmes dienu. Vēlāk es, protams, ieguvu maģistra grādu Atmosfēras inženierijā, taču tā diena varēja visu vērst citādāk.