Gudrinieki kārtējo reizi tirgus placī salasījušies..
Jūs to cilvēku pazīstat, esat kaut reizi dzīvē redzējuši, runājuši?? Zināt situāciju, kāpēc radās tāda vajadzība?
Jau sen SC ir bijusi šī tendence kādu aplikt un diez vai arī kādreiz beigsies, ka tik mēles pakulstīt. Bet paklusēt un savas riebeklības paturēt pie sevis gan ir grūti, ne? Garlaicīgas un nožēlojamas laikam dažiem te dzīvītes, ka tā patīk ar pirkstu bakstīties uz citiem.
Un kā no Mēness nokrituši - kādam nav zināms, ka visi šie rakstu darbi ir tikai un vienīgi ķeksīša ievilkšanai??? Jeb jūs visi te esat nolasījušies no tiem, kas lej rūgtas asaras, ja ieskaitē dabūn 6 nevis 9?
Un laikam arī nav zināms tas, ka vislielāko pieredzi kā profesionālis cilvēks iegūst praktiskā darbā!
Ieteiktu biežāk skatīties uz pašu sasniegumiem, spējām un zināšanām, pirms gāzt ekrānā savus dubļus, profesoru kungi un kundzes!

nevienu neesmu nomētājusi ar dubļiem un man ir pilnīgi vienalga vai tas zaķis nopērk savu darbu vai nē.

rūgtas asaras es neleju bet man ir principa jautājums eksāmenos nesaņemt atzīmes zem 8 un man nav vienalga jo ir atšķirība starp to vai manas zināšanas ir ļoti labas vai viduvējas. un ja vēl tas viss nāk bez piepūles un mācīšanās tad vēl jo vairāk.

novērtējums ir subjektīvs

bet ne sirdsapzinja pret sevi...
ne sevis un sava darba noveerteejums pasha aciis...

piekrītu

mans iepriekšējais koments bija par trīcēšanu atzīmju dēļ. zini - līdz 7tajai klasei es nemaz nezināju, kas tas ir - mājasdarbu neizpildīšana, špikošana un norakstīšana. man tas vnk nebija pieņemams, jo nebiju tā audzināta.

akmeni gan nesviedīšu - pēc 7tās klases ir gājis visādi :P

nosacīti. ja Tu zini par ko runā un spēj diskutēt tad viss ir labi.

spēja iepatikties vai būt novērtētam arī ir apgūstamas zināšanas.

man tas liekas savukārt liekas nepiedodami.
pareizāk sakot - tas ir zem mana goda kādam censties iepatikties.

labāk man būs tas sūda 4nieks nekā es pasniedzējai pielīdīšu. it sevišķi ja viņa pati atzīst, ka es "fišku rubīju", bet tā vai tā ieliek "4".

mans tēvs par to saka - labāk piecas minūtes kauna un pazemojuma, bet pēc tam visa dzīve rozēm kaisīta. taču es nevaru pārkāpt sev pāri un izsiest no sevis šīs piecas minūtes. nevaru un viss.

es taču nerunāju par pakaļā līšanu. vienkārši veidot patīkamu saskarsmi. kā profesionālim ar profesionāli. man savā laikā rieba viena pasniedzēja un es ar viņu izrunājos par šo jautājumu un nekādu problēmu.

es vispār reti runāju tieši par tēmu. ārzemju literatūras eksāmenā labu laiku nodiskutējām par kamu un sartru lai arī vajadzēja runāt par zudošo paaudzi.

es cienu pasniedzēju un ja viss ir labi tad viņš mani. es nekad neesmu uztvērusi eksāmenu kā kaut ko nereāli nopietnu un tā arī izturos.

Ja ir vienalga, kas te vēl būtu diskutējams?!
Man atkal vienmēr līdz asarām smieklīgi ir izskatījušies tie, kas trīc par atzīmēm. Apzinos savas intereses, prioritātes, savas zināšanas un man pajāt, kā kādu darbu novērtēs kāds pasniedzējs! Tāpat nekas nav objektīvi.
Visu LU laiku špikoju, špikoju arī valsts eksāmenos, jo neuzskatīju par prioritāti zubrīt, kā analizēt pareizi skaņu "a" vai zilbi "uo". Un manas zināšanas ir daudz labākas pašlaik par lielu daļu kursabiedru, kas baidījās špikot un visu zubrīja no galvas! Un tikai darba pieredzes dēļ.
Ir starpība, vai cilvēks diplomu iegūst tiešām specifiskas specialitātes dēļ, piem., ārsts, vai tas būs tikai saistīts ar sfēru, kurā strādā. Un var būt arī tā, ka iegūst kādas zināšanas tīri intereses pēc, par naudu, tāpēc arī ir dziļi vienalga, kas un kā rakstīs darbus.
Nožēlojami ir kādu nosaukt par muļķi un idiotu šādā situācijā. Tas tikai liecina par šādu komentāru izteicēju un ne to labāko..

man ir vienaldzīgs konkrētais gadījums (MD pirkšana) un man ir vienaldzīga daļa no apgūtajiem priekšmetiem. tomēr saskarsmē ar pasniedzējiem kuru zināšanas man liekas cieņas vērtas. man ir patīkami eksāmena laikā izveidot pilnvērtīgu diskusiju par man interesējošu jautājumu(rakstiskos eksāmenus neciešu). nekad dzīvē neesmu zubrijusies un nezubrīšos. par atzīmi man pakaļa nedreb.

"saskarsmē ar pasniedzējiem kuru zināšanas man liekas cieņas vērtas" - nu smuki to tu te pateici, bet cik daudz tādu ir?! ar profesionāļiem vienmēr ir patīkami aprunāties... :)
bet ko darīt ar aizberga neredzamo daļu???

maz man viņu. varbūt latīņu valodas mimra savā laikā.

par aplikšanu... njaa... ir tikts izbaudīts, un noteikti buus!
par praktisko darbu piekrītu 100%! svarīgi ir nevis tas, cikdaudz zināšanu tev ir, vet gan tas kā tu tās pielieto! jo pielietot tās ne visi prot!

Te jau izklausās, ka augstākā izglītība vispār nav vajadzīga, pilnīgi pietiek ar tehnikumiem un kursiem - jo galvenais taču esot iegūstams praktiskā darbā....