| |
[Jul. 9th, 2004|02:36 pm] |
Dārgo bebrīti!
Mani sauc Jānis un man ir 5 gadiņi. Draugi teica, ja es skatoties uz meitenēm, tad man ir 5, nevis 4. Nu redz, vai Tu varētu man pastāstīt, ko tām meitenēm vajag no manīm??? |
|
|
| |
[Jul. 9th, 2004|02:04 pm] |
Vispaar es nesaprotu kas taa par lietu bļa! Pem es gribu izdzeestsavu zhurnaali... to arii izdaru, bet gribaas redzeet kaa visi tur zheelojaas ka manis nav un cik ljoti es esot rulleejis utt! jaaiesniedz ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) watt petiicija, lai iemontee taadu fiichu, ka izdzeeshot zhurnaalu paliek vieta komentiem kur visi var mani pazheeloot un paluugties lai es atdzeeshos utt! |
|
|
| |
[Jul. 9th, 2004|08:57 am] |
Dārgo, Bebrīt!
Palīdzi man lūdzu.
Esmu dzīvespriecīga meitene. Man patīk dzīve. Viss ir tik pozitīvs. Es staigāju rozā drēbēs, stilīgās čībiņās. Ui, un kā man patīk vasara! Tas ir fascinējoši. Ja neskaita vienu lielāko bēdu šovasar – mana dzīve ir bijusi pilnīga. Tā bēda bija tāpēc, ka es Stokmanā noskatiju baltu topiņu, bet man viena maita nogrāba viņu deguna priekšā. Es biju tik bēdīga. Es nedēļu neizgāju no mājas un klausījos savu mīļo Britniju.
Tad nesen notika kaut kas ļauns. Man visi draugi ir savādi. Viņi staigā melnās drēbēs. Krāso melnus nagus (pat džeki) un viņi saka ka es esot stulba. Viņi mani nemīl. Bet man tā PATĪK DZĪVE!!! Kādā tusiņā – disenītē, mani Arnolds Bargais uzaicināja pie sevis. Es nodomāju ka pie viņa varētu paklausīties Britniju un uzēst kādu meloni, bet kad aizgāju, redzēju ka viņam mājās bija melnas sienas istabā. Liels kompjūters uz galda un alus. Es tā nobijos. UN kad viņš uzlika roku uz mana ceļgala (man bija spožo rozā zeķubikses) – es redzēju ka roka viņam no vienas vietas sagrazīta. Es nobijos. Es teicu nē. Bet viņš neapstājās. Viņš līda pa manu kāju augstāk un augstāk. Tad viņš norāva manas drēbes. Tas savas. Viņam kaklā karājās liela zvaigzne (no skolas atceros – tā laikam Polārzvaigzne) un tad viņš sāka glāstīt manas krūtis ar žileti. Man asinis lija pār vēderu, bet man tas patika. Tad viņš ieslēdza muzīku. Cradle of …. Neatceros kā viņu sauca. Tur šausmīgi ķērca. Tad viņs ar mani izdarīja TO.
…dārgo bebrīt, ko man darīt… man vairāk nepatīk Britnija. |
|
|
| |
[Jul. 9th, 2004|12:04 am] |
Sveicināts, mans Pūkainīt!
Mani sauc Ilmis Jāņa dēls. Esmu pēc dabas ļoti kautrīgs. Man ir grūti iepazīties. Gāju uz veikalu pirkt mammai skūšanās želeju un mani uzrunāja meitene. Viņa man palīdzēja izvēlēties labāko želeju, sakot ka esot profesionāla vāverīšu skuvēja. Man jau meitenes patīk. Viņa mani uzaicināja ciemos. Es aizgāju. Pie vakariņu galda sēdēja visa viņas ģimene. Viss jau bija labi, garšīgi ēdieni. Dzert alkoholu gan nedeva. Tomēr kad pasniedza desertu man sanāca smagi nopurkšķēt, nu tā, ka meitens mamma noģība no smakas. Man ir kauns. Nezinu ko darīt. Palīdzi pūkainī! Es negribu dzīvot bez tās meitenes. |
|
|
| U R |
[Jul. 8th, 2004|04:10 pm] |
| [ | gara stāvoklis |
| | 1337 | ] |
| [ | music |
| | roXor | ] |
Ku5H, 838r1 dzH4|\|!
S4P®0713S, W4k4R P|_|r41k4 7|r6|_||_| |\|0p|rk|_| 844161 133705 800KZ.
|\|u Ü83r 800KZ°1!
838r1, k44 U dooD d00|V|44 \/41 M3 T464D r0XZ v4| 5|_|X 445?
|\||6|-|T3|\|6||90 |
|
|
| |
[Jul. 8th, 2004|02:28 pm] |
CjAaUuUuUu :)*************~~~~~~~~~~~~
mAn Un mAniEm drAvGiem iR pRobLeeEmA. "LaiMa" pAsHlaIjK TiEk REmOnTeEtA, uN mUms nAV kUr tUsEeTies! Ko mUMs daRiīīīīiiiT???!?!?!??!?
~~~~~--="MaZzZzAaAAa11"=--~~~~~` |
|
|
| |
[Jul. 8th, 2004|11:30 am] |
Sveiks Baltā Bebra k-gs.
Vēršos pie Jums ne tik daudz pēc palīdzības, kā pēc padoma. Mani sauc Alvils, esmu dzimis 1978. gada decembrī Jēkabpilī. Uz Rīgu pārcēlos 1996. gadā, kad sāku studēt lietišķajos, tēlniecību. Nespēdams sevi izteikt tēlniecībā, lielākoties pasniedzēju aprobežotības dēļ, sāku interesēties par valodām un 1997 gadā iestājos filologos, somugru valodu katedrā. Pēc gada sapratu, ka valodniecība mani neinteresē un mans patiesais aicinājums ir māksla. Vairāk saskatīju savas izaugsmes iespējas netradicionālajos mākslas veidos, kur cilvēks ražo nevis klišejiskus darbeļus, bet dvēseliski integrētu apziņas plūsmu ar skaņas un gaismas palīdzību. Sākumā darbojos radošajā producentu grupā “Arlekīns”. Diemžēl grupas biedru nesaskaņu dēļ, kas radās dalot honorārus pametu šo kantori. Es sajutu sevī radošo garu, kurš spiedās laukā no manis caur katru poru un dibināju savu mākslas grupu “Malvīne”. Mēs bijām pāris ļoti talantīgu cilvēku – Jeņčs rakstīja dzeju, Justs akomponēja, Marģers veica aranžējumus, bet es nodarbojos ar gaismas efektiem un producēšanu. Diemžēl mūsdienu pelēkā hamburgeru sab-ba nebija gatava pieņemt mūsu mākslu un pasūtījumi bija ļoti minimāli, tāpēc slīgām vislaik finansiālās problēmās, kas mums kavēja iegādāties labāku aparatūru, lai uzlabotu mūsu darbu kvalitāti. Diemžēl finansiālu problēmu dēļ “Malvīni” nācās izformēt. Ar savu aparatūru pievienojos radošajai grupai “Pinokio”. Arī “Pinokio” pārcieta līdzīgu sab-bas vienaldzību kā “Malvīne”, bet šad tad jau mums atļāva uzstāties klubā Depo, cerībā, ka mūs pamanīs kāds no lielo ierakstu kompāniju un producentu grupu menedžeriem. Visas cerības bija veltas, jo lielās kompānijas izrādījās tikpat trulas cik sab-ba un nebija gatavas atbalstīt nekomerciālos projektus. Nožēlojami, ja cilvēki dzēnās tikai pēc komercijas un atstāj novārtā mākslu.
Tas bija neliels epigrāfs manai problēmai. Neskatoties uz lielajām grūtībām manī joprojām kūsā enerģija, idejas un radošais gars. Esmu cilvēks māksla. Es negribu nolaisties līdz šīs nožēlojamās pasaules pelēcībai un mietpilsoniskajām problēmām ar kurām tik pārņemti ir šie nožēlojamie ļautiņi. Nu lūk, kāda mana fane, vārdā Zane, pēc mūsu uzstāšanās Depo uzaicināja mani pie sevis uz mājām. Nu tu jau saproti kā tas turpinājās. Mēs satikāmies vēl kādu pusgadu un tad viņa palika grūta. Vai tu Bebrīt saproti kas tās ir pa šausmām, man nav laika noņemties ar bērnu, man ir jārada māksla, jo patreiz top jauns projekts “Bazilio” un man tiešām nav laika šām laicīgajām problēmām. Zane mani tagad ienīst, viņas tēvs sola man atņemt aparatūru un likt man strādāt viņa ķieģeļu cehā un draud ar tiesu darbiem. Es nezinu ko lai iesāk, esmu izmisumā, šie pelēkie ļautiņi ar savām pelēkajām problēmām man traucē izpausties, es jūtu, ka drīz salūzīšu...
Kā man rīkoties? |
|
|
| |
[Jul. 8th, 2004|02:16 am] |
|
vai tu nevarētu iedot kādas adreses sātanistu apvienībām Latvijā? es jūtu, ka tikai starp VIŅIEM ir mana vieta, jo es NEVARU CIEST klasē tās meitenes kas tikai staigā rozā drēbēs ar lieliem auskariem un klausās to stulbo Avrilu vai pat ispisto mauku Britniju!!!! citas pat nēsā krustus - gļēvuma pazīmes, un vispār mani nesaprot, ka man kaklā ir milzīgs sātanistu krusts, viņas pat savā aprobežojumā nesaprot kas tas ir!!! es esmu arī kladē uztaisījusi sarakstu ar cilvēkiem, ko es nogalinātu. es ienīstu arī savus vecākus - mamma man nedod naudu un nekur nelaiž! un arī skolotājus, kas nevar ciest, ja kāds uzdrošinās runāt pretī... es jūtu, ka man ir jābūt ar VIŅIEM!!! viņiem es gribētu līdzināties, aiziet no mājām. tāpēc pasaki man adreses. jo es esmu savādāka kā pārējie... |
|
|
| izglītība |
[Jul. 8th, 2004|12:50 am] |
sveiks bebri
vakar mēs ar draudzeni apsriedām nākotnes plānus izglītības jomā... viņa teica ka viņai patīkot asinis... bet nedzīvas asinis... viņai laikam jākļūst par patalogu... bet es nē... man patīk mūzika... es gribu dziedāt... un spēlēt ģitāru... :P~~~~~~~~~~~ arī mākslas joma man nav sveša... manis zīmētā nāve uz ivzas tapetēm tagad rotā manu desktopu.... bet ivza ir kuce un mauka.... viņa pielējās un uzmācās man... bet pēc tam arī giltai.... pretīgi....
saki es esmu lezbiete?
kira, 13 gadi |
|
|
| Ko es tādu izdariju? [udated] |
[Jul. 8th, 2004|12:08 am] |
Sveiks bebrīt!
Problēma ir tāda, ka es vienā tusā nodzirdiju savas labākās draudzenes džeku un sāku viņam līst klāt. Protams kā jau visiem zināms viņš nodzēries īpaši nefilmē notiekošo, un es to izmantoju. Es ar viņu nolaidu. Ar labākās draudzenes džeku. Tas ta štrunts, vainas apziņa mani par to nemoka, es dabūju ko gribēju! Visas problēmas sākās ar to ka es padzirdēju, ka viņš ir pateicis manai draudzenei to ka ir ar mani nolaidis. Un es lai visu vainu noveltu uz viņu un nepazaudētu savu labāko draudzeni sastāstiju visiem, ka viņš man ir izmācies, devis sūkāt un mēģinājis izpist. Viss bija ideāli, jo mana draudzene noticēja un pasūtija viņu, no manis visa vaina bija nomazgāta, viņam bija uztaisīta manjaka reputāciju un mana draudzen viņu tagad ienīda. Protams viņam ar bija draugi, un viņi tam neticēja, jo viņu labi pazina, un zināja ka viņš neko tādu nedarītu, jo viņš pat īpaši rokas nepalaiž. Sākās neliels mišungs. Visi k-ko skaidrija, kārtoja, runāja, pārunāja un tml. Vienīgais pats džeks neko neuzsāka, jo viņam tas likās bezjēdzīgi, un viņš aiz sapranes vēlējās manu draudzeni likt mierā, jo zināja ka viņš tiek uzskatīts par lohu. Protams manai draudzenei bija labs draugs kurš manam stāstam ar neticēja un mana draudzene ar manu bijušo džeku (jā par to man ar slikti, jo es visiem sastāstiju ka es viņu pasūtiju nevis viņš mani (viņš ir tas manas draudzenes senais draugs)) sarunāja diversiju. Mana draudzene mani uzaicināja pie sevis, iedzert, par godu tam ka viņa todien brauc uz ārzemēm. Atnācu pie viņas, bet uz dīvāna jau sēdēja daži nevēlami cilvēki. Tie būtu: manas draudzenes bijušais džeks, viņa draugs, mans bijušais džeks un manas draudzenes bijušā džeka draudzene. Un tad arī tika noskaidrita patiesība, ka es visu esmu sastāstījusi, un ka man neviens nau uzmācies un ka es nepasūtiju savu džeku, bet viņš mani. Es pazaudēju savas labākās draudzenes, cieņu. Un tagas es esmu viena kā koks. Mēģināju griezt vēnas, bet mani mamma pieķēra un nekas nesanāca, mana vienīgā draudzenei, vismaz man viņa ir daudzene, bija pilnīgi pie kājas ka man ir rētas. Ko man tagad darīt? Ko es ne tādu izdariju? Es taču neko tādu neizdariju lai visi mani ienīstu?
Elvīra, no Jūrmalas, kauguriem... k-kur 13 vai 14 gadi.
P.S. ieraksts ņemts un bik pielabots, jo precīzi pārrakstīt nemāku, no elvīras dienasgrāmatas, kuru viņa pāris dienas pēc notikušā sadedzināja parkā, protams daļa ierakstu bija saglābta un šo lapu man viens no parciniekiem man atdeva
P.S.S. arii me ir vienaa noziimiigaa lomaa shajaa staastaa, patiesajaa staastaa, ja ieskatiitos kalendaaraa tad pat preciizus datumus tam visam vareetu pateikt.. |
|
|
| |
[Jul. 7th, 2004|09:31 pm] |
Visa šī kopiena atgādina kādu manu publikāciju DELFI - pirms 2 gadiem. Apmēram 2/3 komentētāju pat prātā neienāca to uztvert kā joku, sāka man skaidrot, kur esmu kļūdījusies, kāda es aita utt. (siev. dz., jo publikācija bija kā kādas meitenes vēstule). Doooohhhh...
Interesentiem:
http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=3762885 |
|
|
| Veikals tīņiem |
[Jul. 7th, 2004|08:52 pm] |
Mani mīļie dārgie!
Pēc ilgstošām sarunām ar investoriem, mūsu grandiozais kopprojekts beidzot tuvojas lielam un taustāmam finišam. Beidzot, jā, beidzot tādam alternatīvam jaunietim, kāds esi arī Tu, būs pašam savs veikals.
Esam jau iekārtojuši lielu un klāstā plašu alkohola stendu, ir iegādātas žiletes, virves, tabletes un citas tīņiem nepieciešamas lietas. Mums ir lieliska mūzikas kolekcija ar Korn, Slipknot, Evanesence un citām iecienītām alternatīvajām grupām. Meitenes novērtēs kosmētikas stendus ar melnām lūpu un acu krāsām, kā arī alternatīvo apģērbu nodaļu (turpat arī mājdzīvnieku aksesuāri kā suņu siksnas). Katram kārtīgam džekam nepieciešams skrituļdēlis vai vismaz fingerboards. Ir arī retāk sastopamas lietas, ko novērtēs tumsas izraudzītie - melnas glāzes, spuldzes, ziepes, zobu pastas, mugurā uzliekami melni spārni, melni tamponi, rīsi, un dažāda formāta bībeles ar paaugstinātu ugunsneizturību dedzināšanai.
Drīzumā veikals būs atvērts un tā būs liela diena ikkatrā jūsu dzīvē. Ja jums ir kādas īpašas vēlmes, lūdzu, dodiet ziņu.
Ar mīlestību,
Baltais bebru tēvs. |
|
|
| |
[Jul. 7th, 2004|08:05 pm] |
Bebrīt, palīdzi, nezinu ko darīt!
Vakar salecos ar savu istabiņas biedru. Viņs teica, ka manas zeķes smird. Bet, īstenībā, tās bija viņa zeķes, kuras smirdēja. Jo viņš nekad tās nemazgā. Kad viņam to aizrādīju, viņš mani nosauca par šķībacaino kverpli un stipri iesit pa potīti. Vēl tagad es mazliet kliboju.
Saki, Bebrīt, vai tā ir draudzība? Man šķiet, ka viņš nav īsts draugs. Bet sirsniņa tik un tā sāp...
Asoc. prof. J. Lī |
|
|
| hm? |
[Jul. 7th, 2004|06:35 pm] |
| [ | gara stāvoklis |
| | krustcelēs | ] |
Es tak vakar dabūju sirdstrieku.
Tajās bērēs, kur mēs ar mammu vakar bijām, izrādās, ka to līķi viņi rok zemē iekšā.
Būtu es to zinājuse agrāk, ari tā darītu.
Vakar domāju, domāju, domāju par savu problēmu, bet tā arī nespēju izsmadzeņot.
Kā teiktu Māte Terēze "Pienākums bez mīlestības padara īgnu".
Nu lūk, esmu nonakuse jautajumu krustcelēs un tas mani grauž.
Bebrīt, vai man manu runcīti izņemt no ledusskapja?
Zuzanna, 6 g. |
|
|
| |
[Jul. 7th, 2004|06:00 pm] |
Čau, mīļais Bebrīt!
Tātad, mani sauc X un man patīk puisis Y. Viņam savukārt simpatizē V, kas ir mana labākā draudzene. V ir draugs G. Bieži, kad pa skolu staigājos ar A un B, jūtu, ka G met uz mani acis. Arī G draugs S man labu laiku kantējas klāt. Mana klasesbiedrene M teica, ka es varētu mēģināt nomelnot V, lai Y vairs uz viņu neskatītos, bet to man nekad mūžā nepiedotu J, un es viņu negribu pazaudēt. Es domāju, ka varētu salaist ar G un S, lai celtos Y acīs, un viņš mani sāktu gribēt. O ieteica man griezt vēnas, un es arī to darīju, bet laikam tas nelīdzēja, jo viņš tiaki uz mani jocīgi paskatījās, kad es savā superstilīgajā topiņā gāju uz kafejnīcu demonstrēdama savas rētas.
Tātad, dārgais bebri, ko man darīt? T, L un W teica, lai es viņam aizsūtot mīlestības vēstuli, bet P, Z un Q sacīja, ka tas ir pārāk banāli, un lai es to pasakot pati. Ko man darīt? Man liekas, ka bez viņa mana dzīve nav iespējama, es vairāk nekad mūžu nevienu nemīlēšu.
Ar cieņu, 12 gadīgā X. |
|
|
| Es gribu būt kā viņa |
[Jul. 7th, 2004|05:52 pm] |
Bebrīti, es gribu būt Jolanta.
Jolantai viss ir labāks nekā man. Viņa ir īsta Bārbija.
Puiši skrien Jolantai pakaļ bariem vien, kopš viņa uztaisīja operāciju.
Ko man iesākt, mīļais Bebrīti?
Es arī gribu būt skaista, taču man nav naudas operācijai.
Krūtis man jau ir, taču es gribu arī mazu, elegantu vāverīti.
Es ienīstu to, kas sākas zem nabas. Pat manas glītās, gludi noskūtās kājas nespēj to kompensēt.
Bebrīti, es noindēšos, ja tu man nepalīdzēsi.
Teodors, 33 g., 160 cm, 135 kg. |
|
|
| Mīļais Bebrīt! |
[Jul. 7th, 2004|05:13 pm] |
|
Saki lūdzu, kur var dabūt hepatīta-B vīrusu burciņās? Citādi man visu tikai mēģenes piedāvā. Vai arī gaļas gabalus. Staigājošus. |
|
|
| Wīīī!!! |
[Jul. 7th, 2004|05:03 pm] |
Mīļais, Bebrīti.
Man iekoda līdaka un tagad es tehniski vairs neesmu jaunava.
Vilhelms, 12.g. |
|
|
| Brezents Līķis |
[Jul. 7th, 2004|02:53 pm] |
Čau, Moment!
Mēs ar mani un manu draugu vakar vienu upakovku izņēmām. Normāla līme. Bet vot tā krāsa man un manam draugam gan nepatika. Tāda brūna. Fuj, sūdīga.
Vot tu nezini kurā valstī ražo krāsainās līmes? Mēs ar mani un manu draugu brauksim uz to valsti kur ražo rozā krāsas līmītes.
Jauku Tev Brebrīt, dieniņu!
Un neaizmirsti man pačukstēt valstiņu!
Bučas!
[Mēs ar mani un manu draugu tālajā 2005 gadā] |
|
|