zintish - April 29th, 2015

ir viegls stress, galīgi ne no tiem (kaut daļēji) labajiem.
ar apmācību sagatavošanu es nepavisam neesmu tur, kur gribēju uz šo brīdi būt.
un kaut kas man liek domāt, ka tās kulinārās idejas, kuras centīšos īstenot rītdienas promiešanas galdam, aizņem vairāk par vienu vakaru (bet vairāk laika nav)
vēl arī matus vajadzētu piekrāsot un izgulēties nebūtu slikti...

upd pēc stundas un bišķiņ:
tas, ka kāds mirstīgais ir nolēmis visu vakaru šmorēt (un nafig man vispār tā vajag iespaidot tūlīt jau ex kolēģus?!) nebūt nenozīmē, ka kāds cits paralēlais mājas iemītnieks tanī pašā vakarā negrasās cept sev gaļu (galu). Spoks`a tēvs ēst gatavo vidēji 1 x 3 mēnešos...
lasīšu cibu un krāsošu matus, ko man citu darīt (spēlēt wow? vai hs var būt?)

un vispār, galējības ir stulbi
(teica piekasīgs pedants)