(no subject)
Feb. 17th, 2014 | 10:12 pm
pirms gadiem daudziem (2.kursā kaut kādā) es reiz "nostopēju"* 2 holandiešus Amsterdamu.
papildus visādiem citādiem brīnišķiem piedzīvojumiem (gulēšana guļammaisā Vācijas autobāņa malā, pirmā Beļģu alus nogaršošana, nakšņošana Vondelparkā un zaļa baidīšanās no tamvajiem, kā arī slavenais autobāņa stāsts, kams iesaista Vācu policiju), jamie iepazīstināja mani ar 2 muzikālajām apvienībām. 1 no kuriem = porcupine tree. viegli gaudulīgi, bet labi, sevišķi pirmdienas vakaram.
* Šitams vispār bija vēl viens labs stāsts: es biju aizdevusies uz Tatru kalniem kopā ar LU tūristu kluba grupu (tie, kas trennējās LU kalnu tūrismā, varēja braukt līdzi par brīvu kā gidu palīgi, ko arī darījām). vienā no rītiem sanāca nogulēt grupas iziešanu un devos iekarot kalnus vienatnē. jau kāpjot lejā, pa ceļam 2 dzekiem nostreļīju uguni, uz ko dabūju komentāru par smēķēšanas kaitīgumu. vēl lejāk sapratu, ka man vajag karti (jo radās problēma par tēmu pareizā ceļa izvēle) un sāku gaidīt pirmos garāmnācējus, kas izrādījās tie paši 2 dzeki. pētot karti noskaidrojām, ka nakšņojam vienā kempingā. vēl vēlāk izrādijās, ka jamie ir no NL, kurp kā reiz grasījos stopēt pēc tam, kad apniks tusēt pa Tatriem. nu un tā arī viņus "nostopēju"...
Vispār, mok jāmēģina jamos atrast facebook. (nevellanesanāca, vai nu vārdus neatceros, vai nu jamo tur nav)
bik žēl, ka toreiz nebija ne tādu purniņgrāmatu, ne tādas cibas, kur piedzīvojumus pierakstīt..
papildus visādiem citādiem brīnišķiem piedzīvojumiem (gulēšana guļammaisā Vācijas autobāņa malā, pirmā Beļģu alus nogaršošana, nakšņošana Vondelparkā un zaļa baidīšanās no tamvajiem, kā arī slavenais autobāņa stāsts, kams iesaista Vācu policiju), jamie iepazīstināja mani ar 2 muzikālajām apvienībām. 1 no kuriem = porcupine tree. viegli gaudulīgi, bet labi, sevišķi pirmdienas vakaram.
* Šitams vispār bija vēl viens labs stāsts: es biju aizdevusies uz Tatru kalniem kopā ar LU tūristu kluba grupu (tie, kas trennējās LU kalnu tūrismā, varēja braukt līdzi par brīvu kā gidu palīgi, ko arī darījām). vienā no rītiem sanāca nogulēt grupas iziešanu un devos iekarot kalnus vienatnē. jau kāpjot lejā, pa ceļam 2 dzekiem nostreļīju uguni, uz ko dabūju komentāru par smēķēšanas kaitīgumu. vēl lejāk sapratu, ka man vajag karti (jo radās problēma par tēmu pareizā ceļa izvēle) un sāku gaidīt pirmos garāmnācējus, kas izrādījās tie paši 2 dzeki. pētot karti noskaidrojām, ka nakšņojam vienā kempingā. vēl vēlāk izrādijās, ka jamie ir no NL, kurp kā reiz grasījos stopēt pēc tam, kad apniks tusēt pa Tatriem. nu un tā arī viņus "nostopēju"...
Vispār, mok jāmēģina jamos atrast facebook. (nevellanesanāca, vai nu vārdus neatceros, vai nu jamo tur nav)
bik žēl, ka toreiz nebija ne tādu purniņgrāmatu, ne tādas cibas, kur piedzīvojumus pierakstīt..