zintish - November 5th, 2013

kā jau katrā sevi cienošā iestādē, arī manējā ir paradums veikt ikgadējo darbinieku vērtēšanu.
viena no procesa satāvdaļām ir darbinieku izaugsmes iespēju apskatīšana un izvērtēšana, kādas prasmes nepieciešams apgūt produktīvākai atdevei.
tad nu pagājušajā gadā tapa sarakstiņš ar dāžadiem "šito būtu labi pamācīties" kursiem.
(tālākais teksts nav balstīts uz patiesiem faktiem, bet ir brīva fantāzija)
protams, tā nebūtu nekāda sevi cienoša valsts iestāde, ja uz krutākiem kursiem un apmācībām kā pirmie dotos parastie ierindas darba veicēji, nevis vieni vienīgi augstākās priekšniecības pārstāvji.
tad nu, kad gads tuvojas beigām un izrādās ka bikucīt piķītis ir atlicies, var arī kādu zemāku darbonīti aizsūtīt kaut kur pamācīties.
bet tam zemākajam darbonītim ir jāparaksta papīrs, kas saka, ka ja viņš no savas puses darbu konkrētajā iestādē uzteiks, tad būs no savas kabatas kursu vērtība jāsedz. atkarībā, no tā, cik drīz pēc apmācībām jams brīvsoļa kāros, pilnā vai pusapmērā, pēc gada parāds darbavietai dzēšoties.
tagad sēžu un domāju, vai man vajag šādu papīru parakstīt.
no vienas puses, it kā neplānoju tuvākā gada laikā tīt makšķeres kaut kur nebūt, no otras puses, nepatīk man šādas brīvprātīgi piespiedu kārtā saistības, sevišķi, ja mācību mērķis ir spēt labāk veikt savus tiešos darba pienākumus.

meklēju (savlaicīgi jau) kompāniju, ar ko pavadīt laiku vecrīgas premisēs no 4iem līdz kādiem 10tiem vakarā, kamēr mans dārgais spēlēsies ar bumbu 9cietu un caurumotu) bez manis.
lielākā problēma ur uzreiz pēc tiem 4iem, vēlākās stundās gan jau man atrastos izklaides partneri/grupas.
protams, vienmēr ir opcija pēc darba braukt mājās un tad back dzīvē pēc tiem 10tiem vakarā, bet es nez.. sen nav bijis piedzīvojumu laikam ;)

UPD: tas ir šo 5dien!