zintish - April 21st, 2013

vakar ar kaķīti (kurš oficiāli skaitās mans, bet dzīvo pie manas mammas) aizkāpām līdz dakterim.
3dien kaķītim griezīs ārā audzēju
mjau..

par cik neko sakarīgāku tā arī nesadomāju un pavasara Rīgas restorānu nedēļas piedāvājumi arī ne tā ka ar visām savām sastāvdaļām uzrunāja, bet mana pirmā un otrā izvēle (attiecīgi muklājs un priedaine) svētdienās vienkārši nestrādā, aizgājām mēs uz Olive oil (cik saportu, agrāk bija Trattoria del Popolo).
nu tā.. kā lich izteicās- augstākas klases zemāks gals. slikti nebija, bet tā ka baisi labi arī nē.
sīkāk taps vēlāk, kad būs brīdis piesēsties un aprakstīt.
vispār mok vajadzēja iet uz avalonu un ņemt 2x nedēļas superpiedāvājumu, bet kaut kā bija bail, ka tā vieta būs bik par stīvu..

doma bija paēst kaut kur, kas ir vairāk restorāns, ne ēdnīca, bet ne pārāk dārgs vai šiks.
tika izvēlēts iestādījums olive oil pils laukumā 4.
iekārtojums tīri ok, wanabe itālisks, virs bāra letes televizoriņš glezniņas rāmīti, smuks pakaramais zirga galvas formā, vēl citi jauki sīkumi. Pati telpa gan radīja uzpostas ēdamzāles iespaidu, daudz galdu rindās, ar domu vienlaicīgi apkalpot daudz cilvēku.

uzēdām un iedzērām sekojošas lietas:
jūraszvēru zupa 2.90
cūkgaļas karbonāde 6.80
liellopa steiks 12.50
tiramisu 3.30
citrusu sorbets 3.10
leffe gaišais, izlejamais 0.5l 2.60
glāze kianti, ko man ieteica, kad sašķiebu degunu pie tā, ka mājas vīns ir merlo 2.60
proseco dry montelliana 2.90
ūdens, īpaši palūdzot, par brīvu

jūraszvēru zupas pamatiņš bija foršs, bet paši jūraszvēri (izņemot vienīgo tīģergarneli) gan bija baisi sīksti.
liellopa steiks bija ļoti labs. tam arī lieliski piestāvēja dzērveņu mērcīte. būtu mazuliet jēlāks, vispār būtu murr, bet tikai pēc pasūtījuma nodošanas apķēros, ka steika pagatavošanas pakāpi nespecificēju, bet man tā arī netika pajautāta.
cūkgaļas "karbonāde", kas nemaz nebija līdzīga karbonādei, gan bija sausa, pasīksta un tāda nekāda.
tiramisu bija labs.
sorbets tika pasniegts ļoti ciets un sasalis. par to kaudzīti ar citronu garšas ledu nebiju priecīga nevienu brīdi.
leffe garšoja mauzliet ieskābi, nez vai muca jau bija pasena, vai lejot alu netika noliets tas gabaliņš, kas iestāvējies krānā, kaut kas nebi riktīgi ar to lefi.
kianti garšoja kā jau kianti, kams kādu laiciņu padzīvojis atvērtā pudelē.

nu tā kaut kā. baisi slikti nebija, bet baisi labi arī nē.
1:3
+:-

piebilde:
vēl kas man visā šajā pasākumā trakoti pietrūka, bija jebkāda veida svaigi (nu kaut vai kaltēti) zaļumi. tip no sērijas timiāns, rozmarīns un visi tie citi foršie vidusjūras augi. nevienas pašas kripatiņas jamo nebija, ne pie viena no ēdieniem.