Barselonas līgo atskaite
Jun. 24th, 2012 | 09:43 pm
Mans sapnis ieraudzīt daudzos lielos ugunskurus jūras krastā tā arī ir saglabājies par sapni. Barselonā to nedarot. Jūras krastā bija tikai bardaks, troksnis, kuru daži uzskata par mūziku, petardes, raķetes, dzēruši tūkstoši un dažādu ranku zaglēni. Nav ko darīt Barslonās pludmalē līgo naktī.
Petardes un salūti tika šauti visur un visu nakti. Gaiss burtiski smirdēja pēc sēra jau sākot no pēcpusdienas.
Bet vakars tika atklāts ļoti jauki, ar no vietējiem, pāris austrāļiem un 1 zviedru sastāvošu kompāniju, uzkodām, kavu (kas te ir dzirkstošais vīns, nevis kafija), gandrīz vai zemeņu daikiri, blendētu arbūzu ar šņabi (tas jau bija pašās beigās, pirms došanās ielās), burvīgu skatu no terases un diseni pagalmā.
No šī pasākuma jāpieglabā vienkārša bet burvīga recepte: uz pannas eļļā apcep lobītas tīģergarneles, ķiploku, kapātu sarkano papriku un čili= laime.
Pasākumu turpinājām (pēc pilnīgi debīlā izgājiena uz pludmali, vēl pie tam, es pati uzprasījos, ka vajag. Klāt pie visa 1 no austrāļu meitukiem apzaga, pilnīgs sviests.) 1 bārā Ramblas rajončikā (kas skaitās tāda kā nedrošā centra daļa, tip Maskačka Vecrīgā, bet nekā briesmīga tur nav (kā man patīk iekavas!)), kur saimnieko 1 amerikānis un viņa kaķis. Un jamie abi (gan jau ka saimnieks vairāk, kā kaķis) ir iegādājuši traki labu alutiņu, amīšu, bet neticami dzeramu un ar dažādiem aromātiem, kuri garšu nebojā ne mazlietiņ. Nekad nebūtu domājusi, ka man kas tāds varētu tik ļoti patikt. Klāt pie visa minētā, alus tur ir vismaz 10 šķirnes, visas izlejamas.
Bāram jau sen bija jābūt slēgtam, bet saimnieks nolaida žalūzijas, izvilka pelnutrauku un dzirdīja būs vēl labu laiku.
Vobšem, ja gribat smukus skatus un ugunskurus pludmalē, braucat svinēt līgo ārpus Barselonas, bet vispār līgo viņiem ir un neticami traki.
( ... tālāk ... )
Petardes un salūti tika šauti visur un visu nakti. Gaiss burtiski smirdēja pēc sēra jau sākot no pēcpusdienas.
Bet vakars tika atklāts ļoti jauki, ar no vietējiem, pāris austrāļiem un 1 zviedru sastāvošu kompāniju, uzkodām, kavu (kas te ir dzirkstošais vīns, nevis kafija), gandrīz vai zemeņu daikiri, blendētu arbūzu ar šņabi (tas jau bija pašās beigās, pirms došanās ielās), burvīgu skatu no terases un diseni pagalmā.
No šī pasākuma jāpieglabā vienkārša bet burvīga recepte: uz pannas eļļā apcep lobītas tīģergarneles, ķiploku, kapātu sarkano papriku un čili= laime.
Pasākumu turpinājām (pēc pilnīgi debīlā izgājiena uz pludmali, vēl pie tam, es pati uzprasījos, ka vajag. Klāt pie visa 1 no austrāļu meitukiem apzaga, pilnīgs sviests.) 1 bārā Ramblas rajončikā (kas skaitās tāda kā nedrošā centra daļa, tip Maskačka Vecrīgā, bet nekā briesmīga tur nav (kā man patīk iekavas!)), kur saimnieko 1 amerikānis un viņa kaķis. Un jamie abi (gan jau ka saimnieks vairāk, kā kaķis) ir iegādājuši traki labu alutiņu, amīšu, bet neticami dzeramu un ar dažādiem aromātiem, kuri garšu nebojā ne mazlietiņ. Nekad nebūtu domājusi, ka man kas tāds varētu tik ļoti patikt. Klāt pie visa minētā, alus tur ir vismaz 10 šķirnes, visas izlejamas.
Bāram jau sen bija jābūt slēgtam, bet saimnieks nolaida žalūzijas, izvilka pelnutrauku un dzirdīja būs vēl labu laiku.
Vobšem, ja gribat smukus skatus un ugunskurus pludmalē, braucat svinēt līgo ārpus Barselonas, bet vispār līgo viņiem ir un neticami traki.
( ... tālāk ... )