Džins un zelta zivtiņa.
May. 25th, 2011 | 05:20 pm
...ir plānots laist pārdošanā nākammēness.
Tādēļ jums ir steidzams uzdevums: izdomāt diziana konceptu un reklāmas saukli. Līdz rītdienai! - Radījums konferenču galda galā izskatījas pagalam laimīgs un ar sevi apmierināts.
WTF, pa vienu vakaru!?? Atkal jau visu vajadzēja pagājšnedēļ? Nodomāja Pēteris.
- Lai jūsu idejas raisītos, mēs izdalam katram pa jaunā produkta pudelei. Tas ir burvīgs džins, ražots no... Ak, bet to visu taču domāsiet jūs. - boss pasmaidīja un norādīja uz galda vidu, kur atradās nemarķētas stikla puslitra pudeles.
- Atlikusī dienas daļa brīva, gaidam rīt 9os, ar jaukām idejām!
Pēteris savāca savu džina pudeli un pa ceļam uz mājām sazvanīja paziņu, kurš kontaktos bija ierakstīts kā „vecmāmiņas kopējs”, lai paķertu kaut ko domas lidojumam.
Mājās, iekārtojies pie galda ar džinu, toniku (tikai kā uzderamo, ja) un pāris desmaizēm, Pēteris sāka dzemdināt idejas:
Mūsu džins- kā lodei svins!
Ohh, cik tizli..
Mēs sniegsim Tavām garšas kārpiņām baudu!
Yeah right, džins tak viņas nomērdēs drīzāk. Un pēc lielākas devas arī pats paliksi tups kā akmens.
Mēs padarīsim tevi neatvairāmu!
Kādas muļķības! Tas visus apkārtnes krokodilus mēs padarīsim neatvairāmus! Un tad no rīta bezmaz jāmirst ar sirdstieku, redzot, kas tev blakus guļ.
Var būt džinu vajadzētu pildīt kādā senlaicīga paskata krūkā? Uzreiz varētu cenu arī uzskrūvēt... Kas tur bija ar tiem pasaku džiniem? Viņi kur īsti, takš kaut kādās krūkās dzīvoja?
Pēkšņi ar klusu „špokt!” no pudeles materializējās uzblīdis vīrelis, kas, šķiet, dreifēja gaisā.
- رغبتكم هو أمري - teica vīrelis un paklanījās.
Pētera žoklis atkārās vēl vairāk.
- Nu, nevelc tak garumā, saki vēlēšanos! - vīrelis turpināja skaidrā latviešu valodā.
- Es... man... vajag mārketinga ideju dzēriena pārdošanai... - nomurmināja Pēteris.
- Diemžēl tas galīgi nav mūsu kompetencē. Var būt jums var palīdzēt zelta zivtiņa. - un vīrelis izgaisa.
Pagāja kāds brītiņš, līdz Pēteris atjēdzās.
- Heij! Pagaidi! Man taču pienācās 3 vēlēšanās! - Pēteris sāka cītīgi berzēt stikla pudeli.
- dlingdlingdling - atskanēja no pudeles kakliņa. - Atvainojamies, taču visi operatori patreiz ir aizņemti. Atstājiet savu pieprasījumu un mēs ar jums sazināsimies.
Pēteri pamodināja pazīstamā telefona modinātāja melodija.
Viņam šķita, ka slavenie mutes rūķīši ir iegādājušies kaķēnus. Ļoti mīzelīgus kaķēnus. Kaķēnus, kuri pirms tam ir sadzērušies toksisku pienu.
Rīta sapulces laikā Pēteris blenza savā kafijas krūzē, kamēr persona galda galā izjusti sprēgāja par to, cik gan radoši visi ir un kā viņš tagad sagaida spožos risinājumus.
- Un kāds ir tavs piedāvājums!? - pēkšņi boss nobļāvās Pēterim pie pašas auss.
- ... mums var palīdzēt zelta zivtiņa... - Pēteris izdvesa.
Pēc mēneša veikalu plauktos parādījās jaunais produkts:
Džina uzlējums uz īstas zelta ziviņas! Pudelē, rotātā ar zelta spīgulīšiem.
Tādēļ jums ir steidzams uzdevums: izdomāt diziana konceptu un reklāmas saukli. Līdz rītdienai! - Radījums konferenču galda galā izskatījas pagalam laimīgs un ar sevi apmierināts.
WTF, pa vienu vakaru!?? Atkal jau visu vajadzēja pagājšnedēļ? Nodomāja Pēteris.
- Lai jūsu idejas raisītos, mēs izdalam katram pa jaunā produkta pudelei. Tas ir burvīgs džins, ražots no... Ak, bet to visu taču domāsiet jūs. - boss pasmaidīja un norādīja uz galda vidu, kur atradās nemarķētas stikla puslitra pudeles.
- Atlikusī dienas daļa brīva, gaidam rīt 9os, ar jaukām idejām!
Pēteris savāca savu džina pudeli un pa ceļam uz mājām sazvanīja paziņu, kurš kontaktos bija ierakstīts kā „vecmāmiņas kopējs”, lai paķertu kaut ko domas lidojumam.
Mājās, iekārtojies pie galda ar džinu, toniku (tikai kā uzderamo, ja) un pāris desmaizēm, Pēteris sāka dzemdināt idejas:
Mūsu džins- kā lodei svins!
Ohh, cik tizli..
Mēs sniegsim Tavām garšas kārpiņām baudu!
Yeah right, džins tak viņas nomērdēs drīzāk. Un pēc lielākas devas arī pats paliksi tups kā akmens.
Mēs padarīsim tevi neatvairāmu!
Kādas muļķības! Tas visus apkārtnes krokodilus mēs padarīsim neatvairāmus! Un tad no rīta bezmaz jāmirst ar sirdstieku, redzot, kas tev blakus guļ.
Var būt džinu vajadzētu pildīt kādā senlaicīga paskata krūkā? Uzreiz varētu cenu arī uzskrūvēt... Kas tur bija ar tiem pasaku džiniem? Viņi kur īsti, takš kaut kādās krūkās dzīvoja?
Pēkšņi ar klusu „špokt!” no pudeles materializējās uzblīdis vīrelis, kas, šķiet, dreifēja gaisā.
- رغبتكم هو أمري - teica vīrelis un paklanījās.
Pētera žoklis atkārās vēl vairāk.
- Nu, nevelc tak garumā, saki vēlēšanos! - vīrelis turpināja skaidrā latviešu valodā.
- Es... man... vajag mārketinga ideju dzēriena pārdošanai... - nomurmināja Pēteris.
- Diemžēl tas galīgi nav mūsu kompetencē. Var būt jums var palīdzēt zelta zivtiņa. - un vīrelis izgaisa.
Pagāja kāds brītiņš, līdz Pēteris atjēdzās.
- Heij! Pagaidi! Man taču pienācās 3 vēlēšanās! - Pēteris sāka cītīgi berzēt stikla pudeli.
- dlingdlingdling - atskanēja no pudeles kakliņa. - Atvainojamies, taču visi operatori patreiz ir aizņemti. Atstājiet savu pieprasījumu un mēs ar jums sazināsimies.
Pēteri pamodināja pazīstamā telefona modinātāja melodija.
Viņam šķita, ka slavenie mutes rūķīši ir iegādājušies kaķēnus. Ļoti mīzelīgus kaķēnus. Kaķēnus, kuri pirms tam ir sadzērušies toksisku pienu.
Rīta sapulces laikā Pēteris blenza savā kafijas krūzē, kamēr persona galda galā izjusti sprēgāja par to, cik gan radoši visi ir un kā viņš tagad sagaida spožos risinājumus.
- Un kāds ir tavs piedāvājums!? - pēkšņi boss nobļāvās Pēterim pie pašas auss.
- ... mums var palīdzēt zelta zivtiņa... - Pēteris izdvesa.
Pēc mēneša veikalu plauktos parādījās jaunais produkts:
Džina uzlējums uz īstas zelta ziviņas! Pudelē, rotātā ar zelta spīgulīšiem.