XOOX. Cilvēks.

Eu, nu, gandrīz taču jau atnāca pavasaris.

Es nezinu, kā jūs, bet es šodien tikos ar Rīgas domes Finanšu departamenta Grāmatvedības uzskaites pārvaldes Grāmatvedības metodoloģijas nodaļas vadītāju, pārvaldes priekšnieka vietnieku :)

Ar video!!!

http://chatroulette.com/

Šis video šodien bija ierakstīts kā video-atbilde kādam manam Youtube video.

Ko šis jaunais vīrietis, interesanti, man ir gribējis pateikt? :)

Šodien mana krievu draudzene pastāstīja, ka Latvija ir rādīta ziņās viņu nelielajā Sibīrijas pilsētiņā. Saistībā ar šo sarakstu. Man, protams, kauns par šo sarakstu un LV padebilajiem nacionālistiem, bet varbūt kāds var paskaidrot, kā tajā sarakstā gadījušies latviešu vārdi un uzvārdi? Tiešām ir tādi latvieši, kas savas mašīnas izpušķo ar Krievijas simboliku?
Laikam būs jāaiziet iedot pa purnu - adreses un personas kodi jau tur ir.

Ikdienā bieži vien mēs par cilvēku spriežam pēc intelektuālām spējām, uzvedības un rakstura iezīmēm. Tomēr ne mazāk nozīmīgi ir viņa personīgie ieradumi, piemēram, higiēna, izvēlētais uzturs un fiziskās aktivitātes.

Man gan ļoti patika šis rīts. Cilvēki, izdzīti no autobusu metāla kastītēm, kopā ar skolaspuikām soļoja pa kupenām, sētnieki pēkšņi bija svarīgākie cilvēki Rīgā, saule spīd, viss balts, tāds pozitīvs bardaks. Vairāk tādus :)

Atnāca kaķiete-dieviete.

Akli taureņi. Dzīvnieki, kas runā.

Plaisa. Visa avots. Bezgalīgais kritiens un visa avots. Aiza un kalns, ziliem ziediem klāts.
Staigāt pa slīpiem jumtiem. Noturēties. Te neviena nav. Tikai putni. Reti putni. Baltas kaijas. Te ir jumti, te ir augstu.

"Mēs esam ieguvuši brīvību, bet kaut ko ļoti vērtīgu pazaudējuši - nacionālo kopsajūtu. Nu mēs ejam viens otram garām kā partiju ļaudis un nespējam viens otram vairs uzticīgi pieiet klāt. Ak, mēs nezinām, cik dziļi šī neuzticība apkauno attīstītu cilvēku sabiedrību. Tā ir tumšu un aprobežotu ļaužu iezīme, kuri vienmēr un visur baidās, ka viņi netiek piekrāpti, tāpēc ka vāji saprot lietas un cilvēkus. Šī neuzticība apkauno mūsu gaišo un izglītoto tautu. Mēs sen jau smejamies par zemnieku, kurš, Rīgā iebraucot, iešuj savus divdesmit rubļus aiz oderes, jo visur viņam spokojas priekšā blēži. Bet pirmoreiz uz plašās tautas politikas skatuves mēs uzejam ar to pašu sajūtu, ar kādu mūsu vectēvi iebrauca Rīgā."

Kārlis Skalbe. Mazās piezīmes. 1917. gada jūnijā

via marule

Cilvēki ir kā spoguļi, kā spoguļu sistēmas, prizmas, kas filtrē, atstaro un lauž kādu gaismu. Gaisma nepieder cilvēkam, gaisma ir mūžīga, un visu aptveroša, tā ir visa pamats, stumbrs, kura atzarojumā, kāda smaga zara galotnē ir kāda lapa, kuru sauc Tavā vārdā.
Spoguļi un prizmas rada krāsu rotaļu, projicē mainīgu ainu uz kādas bezgalīgas fotoplates, kas slīd garām un ieraksta Esamībā, Visuma informatīvajā laukā kolektīvos sirdspukstus - kas tad īsti mēs bijām, ko domājām un ko darījām. Varbūt to attīstīs un nolasīs kādas nākotnes superbūtnes, par kuriem cilvēki būs kļuvuši, tehnoloģiski attīstīti, dzīvojoši simulētā realitātē, rāmi un nemirstīgi. Piekodīs mūsu sapņus, domas un sabiedriskās iekārtas kā cukurgraudu pie rīta tējas, ar prātiem, kuriem tehnoloģijas piešķīrušas gaismas ātrumu, spējīgi apstrādāt miljardiem reižu vairāk informācijas nekā mūsdienu cilvēka smadzenes.

Es esmu kalns. Balts. Es esmu būtne, es esmu apziņa, plaši atvērtām acīm. Es redzu, es jūtu. Es esmu vienlaicīgi silts un auksts. Melns un balts. Labs un ļauns. Mana apziņa, mans saprāts un sevis apzināšanās ir tā, kas sēž pūķim mugurā un to vada, to lielo, tumšo masu, bezapziņu, spēku, kas ietiecas bezgalībā.
Nav cilvēkam prāta. Cilvēkam ir prātiņš. Tas ir īss realitātes nogrieznis un mēģināšana izlīst no tā, iziet ārpus rāmjiem draud ar depresiju vai ārprātu, ar psihiskām novirzēm, tāpēc izdarīt var tikai tik, cik var izdarīt, pacelt var tikai tik, cik pacelt. Tāpēc ir jāpieslēdzas pie Dzīvības koka, pie stumbra, jāpiekļauj tam vaigs un uzmanīgi jāklausās. Tur ir Zināšanas, tur ir balsis un atbildes uz visiem jautājumiem.
Mēs esam tik mazi un mūsu pasaule arī - tik maza. Un vienlaicīgi liela. Jo viss ir relatīvs un tas ir tik smieklīgi... Un maģiski. Un tik atbrīvojoši. Jo tā ir patiesība.

Palidojam?

Šorīt klients tehnisku zīmējumu vietā atsūtīja kāda (domājams, sava) dzimumlocekļa attēlus. Fotografētus ar mobilo tālruni. Divos eksemplāros. Droši vien sajauca.

Kā man dzīvot tālāk?

Vilka un lapsas kostīmi visu tautu pasaku uzvedumos vispopulārākie. Ja šiem abiem pasaku tēliem jāuzstājas vienlaicīgi, stingri jāraugās, lai to maskas, tērpi, valkātāju kustības, balss un runas veids būtu atšķirīgi, t.i., vilka maska un tērps jāgatavo tumši pelēks, lapsai dzeltenīgi oranžs vai brūns. Vilka lomas tēlotājam jākustas "ar stīvu muguru", lieliem soļiem, jārunā rupjā balsī, lapsai turpretim jāskraida veikli, graciozi, jārunā saldā viltnieces balsī un īpaši jāmācās apspēlēt savu elastīgo, kuplo asti. Grāmatā sniegtā lapsas kostīma vietā var apģērbt arī vienkāršāku tērpu (košus svārciņus, blūzīti, lakatiņu). Lapsa var nest groziņā kādu medījumu (gaiļa vai zaķa butaforiju).

Vilks pār pleciem var nest jēru, t.i., no iekšpuses uzpolsterētu, otrādi apgrieztu jērādas kažoku, kam, ar virvi sienot, piešķir galvenos vilcienos jēra izskatu.

Vardes tērpu sevišķi dekoratīvi papildina maskā iemontēta elektriska kabatas baterija ar mirdzošām un bāli dzelteni izkrāsotām baterijas spuldzītēm galvas maskas acu redzokļu vietā.

Ja masku neliek, seju attiecīgi nogrimē (lapsai dzeltenīgu, zirgam - brūnganu utt.). Nedrīkst aizmirst iegrimēt melnu purngaliņu (zaķim, sunim, kaķim u.c.), izveidot vai iezīmēt ūsas, ar uzacu zīmuli izkrāsot apaļākas acis.

Ļoti interesanti, ja divi uzveduma dalībnieki veido vienu dzīvnieku masku, piemēram, zirgu vai žirafi; viens dalībnieks veido priekškājas, otrs - pakaļkājas (kājas apģērbtas brūnās treniņa biksēs vai garās zeķēs). Pirmais nes maskas galvu, bet abiem uz galvas dēlis, kas pārsegts ar brūnu segu. Otrajam pie muguras piekārta aste. Pēc iepriekšēja treniņa šāda maska var diezgan veikli kustēties, bizot, niķoties.

Andersone, E. Kostīmi un maskas. R.: 1961

Klients: Es nupat nejauši pārrakstīju jaunos datus ar vecajiem un zaudēju pusotras dienas darbu! Lūdzu atjaunojiet manus datus!

Es: Ja dati ir pārrakstīti, nevis izdzēsti, diemžēl nevaram Jums palīdzēt. Mēs Jūs divas reizes telefoniski brīdinājām, ka regulāri jāveic rezerves datu kopēšana.

Klients: Bet, bet...

Es: ...un vienu reizi informējām arī e-pastā. Jūsu datu drošība ir atkarīga tikai no Jums pašiem. Ja gribat, lai tas ir mūsu pārziņā, tas ir papildus pakalpojums par papildus samaksu.

Klients (dusmīgi): Bet vai Jūs nevarējāt pabrīdināt stingrāk?

http://www.potatoland.org/solid/jelly/index.html