XOOX. Cilvēks.

Īstenībā jau nekas īpašs nav jādara, tikai jābūt sev pašam. Nu, un jāstimulē būšanu sev pašam.
Un viss cilvēkā nāk no iekšienes, pilnīgi viss. Katrs cilvēks pats ir sākums un gals visam, kas ar viņu notiek. Bet tieši cilvēks kā būtne, nevis tikai viņa ego. Ego ir sava funkcija, samērā šaura. Cilvēkā ir vēl daudz citu sastāvdaļu. Refleksi kaut vai. Automātismi, domformas. Uztvere. Prāts. Atmiņa. Zemapziņa. Dvēsele.
Ir tik daudz cilvēku apkārt ar uzblīdušu ego, veselām milzīgām konstrukcijām. Tas laikam ko liecina par iekārtu, par laikmetu. Bet tās konstrukcijas savā būtībā ir nedzīvas, jo lielākas jo nedzīvākas. Un pienāk brīdis, kad tās sabrūk un tad ir pizģec. Cilvēciskais pizģec. Visumam jau būtībā vienalga.

Vispār Rīgā jauni cilvēki parādījušies - maskavieši un sanktpēterburdzieši. Redzami bariņos izklaides vietās, kā tūristi, uz ielām džipos ar Krievijas numuriem. Pa laukiem, pa piejūras ciemiem braukā. Laikam Šleserpolitika devusi augļus.
Man pa lielo tas šķiet labi.

Thinking without learning is dangerous. /Confucius/

Programmēšana dažreiz atgādina tamborēšanu. Valdziņš tur, diedziņš tur, šitāds raksts tur, tāds raksts tur... Ritmiski klaviatūras knikšķi.

Ar vainu, vainošanu un vainas sajūtu uzmanīgi.
Tā rodas monstri.

Uzspurdz putni ar vērpetēs savērptām spoguļu astēm. Un līdz ar tām savērpjas arī realitāte. Šī aizspogulija ir tik vilinoša... pļavas - plašas, zāle - zaļa, un debesis - dziļas.
Tikai krāsas - savādas. Tam jābūt sapnim.

Current Music: Empire of the Sun - The World

Katram vienkārši jāaizrāpo, jāaizskrien vai jāaizlec uz to jūru vai okeānu, kuru tam radījis Dievs. Un tad vienīgais uzdevums ir aizpeldēt pēc iespējas tālāk.

Mēs visi esam spēcīgi, mēs visi esam visstiprākie. Mēs esam iecementēti šajā pasaulē, esībā, ar visspēcīgākajām iespējamākajām saitēm. Vai uztvert to kā slogu vai kā... ko citu?
No kurienes tā dziņa atbrīvoties? No saitēm, kas saista pašu pie sevis...

Man nevajadzētu nekad vairs nokļūt tajā kompānijā. Tajā tukšo acu, mirušu sarunu kompānijā, kurā cilvēki viens otru izmanto tukšus.
Kā dzīvai, cilvēciskai būtnei var būt tik ļoti vienalga... Kā var apzināti izvēlēties dzīvot tādā vientulībā, palikt par lelli cilvēka izskatā, starp tādām pašām lellēm, kur vairs neviens neatceras, kāpēc tas sākās un uz kurieni tas viss ved? Vai viņš neredz, ka viņu sarunas ir mēmas, acis ir tukšas, kustības - bez dzīvības? Tā ir tikai mute, kas plātās, paša cilvēka tur nav? Viņš ir tālu prom.
Ka visa sistēma ir atkarīga no jaunu asiņu un jaunu apmāto pieplūduma, kurus izmantot, izsūkt un padarīt līdzīgus sev?
Ko ar cilvēkiem izdara dzīšanās pēc naudas... Man gribas vemt.

AirBaltic gan zina, kā motivēt savus klientus.
Tikai 300000 BalticMiles punkti līdz suborbitālajam lidojumam...

Ouuuuuuuuuuuuuuuuuu, cik šitais ir labs! :))

Tā tā dzīve paiet, knosoties nezināmajā.

Kad tevi nes naida šņākuļojošie zirgi un esi uzvilkts kā stiegra, viduspunktā starp sauli un mēnesi, trešā acs atveras un tu vari pasludināt sevi par jukušu

O, jē, pareizrakstības kļūdas domēnvārdu nosaukumos... tas ir kas jauns.

http://www.tavsseks.lv/

Es tikai veel nevaru saprast, vai tu izpildies kaa programma un tev labaak nestaaties celjaa informaacijas guuzmai un algoritmu sarezhgjiitiibai, vai tu izaudz kaa koks un ieaudz pasaules sfeeraa kopaa ar citiem kokiem, jauniem, zaljoksneejiem un veciem, sakaltushiem. Un elku acis ir dziivas.
Un vai ticamaaks tas, kas dailjruniigaaks un cilveekdzimuma apdziedaataaks.

Par šo brīvdienu cilvēku pasludinu šo:



kā arī neaizmirsīsim viņa dūdiņu: