XOOX. Cilvēks.

Don't be alarmed
It will not harm you
It's only lightning
Teenage lightning
It's real
Unbelievably real
Teenage lightning
Don't be frightened
( ... tālāk ... )

Interesanti, vai tiekšanās pēc lielāka līdzsvara mani padarīs līdzsvarotāku vai nelīdzsvarotāku?

20 gados: PIEGDIENAAH!!!
30 gados: vai un kas man saplānots uz brīvdienām?

20 gados: gaidīt, kad šefs pazudīs, lai laistu tusēt
30 gados: pieskatīt padotos, lai uzcītīgi strādā un lai pat nedomā par tusēšanu

20 gados: FUCK the system!
30 gados: UPGRADE the system!

:)

Un cik daudzi no jums ir ar mani pazīstami?
Vai tu zini kā es izskatos?
Vai es zinu kā tu izskaties?

Mani visvairāk interesē kombinācija "nē, jā" :)

Dažiem cilvēkiem viss sākas un beidzas viņos pašos. Un, kas ir pats pārsteidzošākais, viņi paši to labi zina.

Savu smadzeņu skenēšanas rezultātus pētīt ir ļoti audzinoši. Skatoties uz visām tām pieres daivām, pakauša daivām un makaroniem līdzīgajām smadzeņu rievām, uz brīdi skaudri apzinies, ka tu esi tikai ļoti sarežģīts mehānisms, kas, tāpat kā citi mehānismi, var salūst un ir iznīcīgs.
Tāpēc man principā nav nekas pret kiborgiem, tehnoloģiju attīstību (ideālā gadījumā - simbiozē ar dabu), designer babies un smadzeņu augšupielādēšanu datoros. Cilvēkam jākļūst varenam un nemirstīgam.

Šitais izklausīsies spocīgi, bet šodien satiku personu, kurš man atgādināja mani pašu, tikai vecāku.

Jau otro gadu mani aptuveni šajā laikā piemeklē kāds viltīgs vīruss. Temperatūras nav, ir tikai sauss klepus un enerģijas disbalanss. Ko padarīt nevar, jo nav pietiekami daudz enerģijas. Neko nedarīt arī nevar - pārāk daudz enerģijas. Tāds "ne cepts, ne vārīts" stāvoklis, kas velkas jau gandrīz nedēļu. Tabletes nepalīdz, pretgripas līdzekļi tikai uzdzen svīšanu un arī nekas nemainās. Man teica, ka vienkārši jādzer C vitamīns un tējas. Tēju ar medu esmu izdzēris kādus 5 litrus. Nekā.

/ smagi elpo un skatās acīs

Mīlestība ir spēcīgs ierocis. Tikai to vajag vairāk nekā naidu.

Nez par ko varētu liecināt sapnis, kurā no laptopa klaviatūras velku ārā kumšķiem sieviešu matu. Tumšu un sirmu. Wtf wtf wtf.

Šodien ieripoja pastkastē.

Nu ko - kāpjam uz grābekļa atkakakakaaatkal!

( ... tālāk ... )

Mēs paēdīsim un mums būs proteīni, mums būs balastvielas un vitamīni, mēs kļūsim veselīgāki, mūsu kauli būs cietāki, muskuļi - stingrāki, sejas - gludas un cietas, acis - spīdošas. Mēs būsim gatavi lielajai dzīvei un lielajiem izaicinājumiem.
Mūsu acis vienlaicīgi spīvi gailēs un izstaros mīlestību, aiz tām slēpsies gan bērns, gan pieaugušais. Mēs lēnām ieaugsim pasaules šķidrautā un tā mūs pieņems, mēs jutīsim, ka tā ir mūsu pusē, tā nekad to neteiks skaidri un viennozīmīgi, bet mēs to jutīsim.
Mēs apjautīsim aklos dabas likumus, kas ir vienlaicīgi mūsu posts un mūsu patvērums. Mēs dabu vienlaicīgi mīlēsim, tai pretosimies un no tās baidīsimies, mēs personīgi izdzīvosim mūžsenās cilvēces dilemmas, kas katram ir atšķirīgas, bet visiem - vienas. Un mēs sapratīsim, kurš ir stiprāks un to, ka cilvēks ir trausls, bet daba - akla. Tev jābūt prasmīgam stūrmanim, lai savaldītu melnos zirgus, kas tevi nes. Tad tie aiznesīs uz zvaigznēm.

Tu paliksi viens pret vienu ar lielo pasauli, tu iesi caur lielās pilsētas ielām, starp tūkstošiem būtņu, kuriem visiem dots viens vārds - cilvēks. Un tāda kā Tu nekad nav bijis un nekad vairs nebūs.

Un tev izaugs spārni. Tie izaugs Tavā apziņā, tie būs neredzami, bet pavisam īsti. Tie būs stingri un plēvēm klāti, ar kauliem un locītavām, kas rotēs miesas bļodiņās un precīzi pildīs savu uzdevumu. Tie nebūs viegli kā pūciņas, to galvenā sastāvdaļa nebūs sapņi un ilūzijas. Tie dažreiz būs smagi un masīvi, un neērti lietošanā. Dažreiz būs grūti tos pacelt. Bet tu pārzināsi katru skrūvīti tajos, katru salaiduma vietu fizelāžā, tu zināsi celtspējas formulas un tu zināsi arī vājās vietas.

Karmas likums uz mani iedarbojas zibenīgi. Atliek tikai uz mirkli iedomāties ko ļaunu, skaudīgu, slinku vai egoistisku un pēkšņi galda stūri kļūst asi un skrien virsū, dators uzkaras, pazvana pretīgākais klients universā, kolēģi paceļ balsi, vienkāršas lietas sagādā neadekvātu piepūli.
Noteikti jau ir pareiza arī apgrieztā teorēma, tikai nevaru un nevaru piededzināt to ugunskuru. Špickas slapjas.

Viena no lietām, kuras mani ļoti sanikno, ir negodīga autoritātes, pieredzes izmantošana, lai pakļautu. Sevišķi, ja to dara vecāki ar saviem bērniem. Pieredze ir tāpēc, lai ar to dalītos, nevis tāpēc, lai to izmantotu pakļaušanai un censtos padarīt cilvēku par to, kas viņš īstenībā nav.
Kaut es nekad neiekristu šajā slazdā.

Šodien biju kādā lielā LV komerciestādē un nejauši piedalījos prezentācijā 12 cilvēkiem. Džeks, kas mani tur uzaicināja, rīkojās labākajās "uzmešanas" tradīcijās - sarunāja satikšanos it kā maznozīmīga iemesla dēļ, bet tad, vārdu pa vārdiņam un tas beidzās ar to, ka, izrādās, blakus telpā ir 12 cilvēki, vidēja līmeņa vadītāji, kuriem (viņš sāka runāt steidzīgāk) ir apsolīta prezentācija, kuru (sāka runāt vēl steidzīgāk) veicu es, jo "ja jau tu esi atnācis...".
Tā, šitais man atgādina bērnības spēli "padod tālāk, atpakaļ nepieņem". Izvēles īsti nav, jo vīra spiediens ir nepārprotams. Tā nu viņš mani iebukņīja (ar vēderu, viņam tāds paliels) tajā pārrunu telpā, iespieda rokā projektora kabeli un pret mani pavērsās 24 acis.
Tie bija īsti vīri, no visas Latvijas. Sīkrūtainos uzvalkos tērpti, uz rokām labi pulksteņi, ūsas 70-to 80-to gadu stilā, "johoho" tipa smiekli un acīs smīnīga interese par to kadru, kas tur priekšā, džemperītī un džinsos tērpts, spraudelē kabeļus, groza projektoru un cenšas atgūt orientāciju laikā un telpā.
Orientācijas atgūšana pārāk ilgu laiku neaizņēma, sākumā prezentēju pēc labākās sirdsapziņas, līdz sapratu, ka tāds dezorientēts neesmu vienīgais un neviens īsti telpā nesaprot, kāpēc es tur atrodos un vairums arī - kāpēc viņi paši tur atrodas. Tāda dīvaina sapulce. Ja par to bija atbildīgs tas pats vīrs, kas mani tur atveda, tad es par to arī nebrīnītos. Tātad - režīms "darbības imitācija un skaisti vārdi", hmm, tas man tīri labi padodas. "Izaugsme". "Efektivitāte". "Mūsdienīgi". "Moderni". Daži "johoho" tipa joki. Un tad jau šķīrāmies kā draugi un, izskatās arī, ka būs sģelka par pieklājīgu summiņu, jesss.

Kāda ir jūsu attieksme pret nezināmo?

Īstenības apjausma man vienmēr iet roku rokā ar domāšanu maģiskās kategorijās. Tāpēc, ka īstenība ir plaša un daudzveidīga un, lai to pēc iespējas dziļāk izprastu, ir jāatver zemapziņas vārti, kurā glabājas visa tā milzīgā informācijas plūsma, un jāuzskaņo nolasīšanas instruments - intuīcija. Bet zemapziņa operē ar tēliem, pusapjaustiem un miglainiem veidojumiem un maģija - tā ir zemapziņas valoda.