Vienmēr uzvelkos, kad kāds sāk agresīvi proponēt veģetārismu/vegānismu un nespēju atturēties no indīgām piezīmēm (kā allažiņ, kad kāds uzskata, ka zin, kā dzīvot pareizi un cenšas savu zinību iemānīt vēl kādam lai sajustos mazāk mizerabli?). Tajā pat laikā - pēdējoreiz gaļu ēdu 12 dienas atpakaļ (varu saskaitīt, pateicoties ierakstam par Olive Oil, gardā pīle, omnom). Neizjūtu nekādu diskomfortu, tieši tāpat kā neizjūtu nekādu "pacēlumu" vai "enerģijas pieplūdumu". Vienkārši tik karsts, ka ēst gatavot nav spēka, vieglāk ir laizīt saldējumu, grauzt olīvas ar maizi un dzert prosecco.
nekad neesmu saticis vai lasījis kādu agresīvu vegānisma vai veģetārisma proponētāju, toties bieži nākas redzēt šādus te sašutuma pilnus aizvainotos gaļēdājus, jocīgi. tev tiešām nesen gadījās no kāda vegāna ciest?
p.s. pats ēdu visu, bet jebkādu veģetārismu atbalstu un uzskatu par pareizu (sevi - par nepareizu)
p.s.2 nupat sapratu robežšķirtni - es spēju saprast, pieņemt un cienīt lepošanos ar to, ka "es kaut ko neēdu", bet nesaprotu, kas tur tik cēls, lai lepotos, ka "garšo gaļa"
wowow / 9. Jūlijs 2014@21:55 | |
Par ciešanām saukt to būtu pārspīlēti, taču mazliet kaitinoši bija gan :) Es arī ēdu visu, veģetārismu ne atbalstu ne neatbalstu, katrs var izvēlēties ko un kad ēst, jo īpaši ja tas ir pārliecības vai medicīnisku iemeslu dēļ.
kbrgs_ / 10. Jūlijs 2014@02:40 | |
es arī ne, es tikai esmu satikusi aizvainotos gaļēdājus...vegāniem, man šķiet, ja pārliecības dēļ, tad ir tāds zen stāvoklis, ka ir augsts iecietības līmenis...vismaz tiem, ko esmu satikusi
Bija īpašs iemesls, kāpēc atsāki ēst gaļu vai "tā vienkārši notika"?
kā tu zini, ka es atsāku?
Jo savulaik esi praktizējis Budismu, cik zināms, ne tikai teorētiski.
Praktizēt, ne tikai teorētiski. Lieliski izdevās.
nē, es esmu bijis veģetārietis divreiz - no divpadsmit gadu vecuma līdz astoņpadsmit gadiem gluži apzinātu un pat reliģisku apsvērumu dēļ. tad aizgāju armijā, kur gluži vienkārši ēdu visu. tad pārstāju ēst gaļu, kad sāku studēt, laikam no otrā kursa - atmetu smēķēšanu, ddzeršanu un gaļu, jo šķita, ka tā būs vieglāk domāt (šķita, ka studijas ir saistītas ar domāšanu). tad piedzima bērni un kaut kā ar laiku lēnītēm atsākām ēst gaļu, ne pārāk daudz, bet pieklājības robežās, lai draugi netaisītu cirku, Jāņos iebabarojot dēlam šašliku. bet doma par to, ka bez gaļas ir vieglāk, saglabājusies. ceru reiz atgriezties
fedrs / 10. Jūlijs 2014@08:22 | |
Kad ēšanu cilvēks sev noliek par reliģiju, tas izskatās stulbi, un prasīt prasās paņirgāties. Citādi jau gan būtu pilnīgi vienalga kurš ko un kāpēc.