Es, saprotams, baigi pavelkos no kinskis gastroporna un es domāju, ka Itālijas virtuve ieliek graciozu kloķi francūžiem. Joprojām man ir ļoti siltas atmiņas par slēpošanu Červīnijā, kur slēpot varēja pa Šveices pusi ar tās perfektajiem pacēlājiem un trasēm, bet pusdienās nobraukt Valtournenche uz pavisam prastu vināriju un baudīt vienkāršu/ļoti garšīgu ēdienu un lieliskus vīnus.
BET
Es šoreiz par latvisko virtuvi. Daudzi domā, ka tādas nemaz nav, ja neskaita rupjmaizes kārtojumu un pelēkos zirņus. Nav tiesa! Latvisko virtuvi vislabāk raksturo ceļmalas krogi ar savu vienmēr obligāto izvēles vienumu "Karbonāde franču gaumē" (KFG). Sūds ar tiem frančiem, tāpat viņi nekad Latvijai tuvumā nav bijuši, taču tad, kad tu nobrauc no lielceļa, atver durvis, redzi priežkoka interjeru, saklausi Latvijas Radio 2, pasūti to pašu KFG un puslitru laba alus - tā, mīļie draugi, ir latviskās ēdināšanas kvinsistence. Un pēc tā, kā KFG ir sagatavots, var noteikt, vai šī kroga durvis vērt vēl kādu reizi.
Labu KFG raksturo lieliski pagatavota cūkgaļas karbonāde (cepot gaļu, tā jāapsmērē ar sinepēm, tas piedod mīkstumu un ceļmaļas krogiem raksturīgo buķeti), pa virsu sīpoli, siers/majonēze un tomātripas. Piedevās ir pašu gatavoti frī kartupeļi kas ir reizes 500 garšīgāki par jebkuriem saldētajiem ar kādu nebūt mārrutku/diļļu mērci. Piedevās KFG vienmēr (labā vietā) būs 4-6 veidu salāti- teiksim dilles ar kāpostiem, redīss ar krējumu, gurķi un tomāti, bietītes ar ķiplokiem un tādā garā. Nu kur vēl pasaulē kaut ko tādu var dabūt? Pareizi- nekur, tikai Latvijā. Pie tam šis brīnums viss labā krogā nekad nemaksās vairāk par 4 latiem un porcija būs tāda, ka par zupu vai saldo domāt nav vērts.
Tad lūk- uz Rīgas-Liepājas ceļa, aiz Jelgavas-Tukuma krustojuma pārbraucot dzelceļa pārvadam uzreiz grieziet pa labi, vieta saucas Eglāji vai kaut kā tā. Un pagaršojiet arī ceptos ābolus ar saldējumu vai auzu pārslu kārtojumu, ja lien.
Bez diršanas.