Visvairāk es ciešu no tā, ka man nav nekādu interešu. Mani nekas neinteresē ļoti. Viss tikai tā, uz mirkli vai gana sekli. Es ciešu no akūta intereses trūkuma. Piemēram, būtu forši interesēties par mūziku, klausīties to, būt kursā vismaz par kādu mūzikas novirzienu, nu kaut vai par popmūziku, galu galā. Pirkt diskus, vilkt to no habiem vai saulsīka, veidot savu mūzikas bibliotēku, veidot mērķtiecīgi un ar aizrautību. Vai interesēties par filmām, kā to dara džeki no Kults.lv vai punkts. Skatīties tās, domāt un rakstīt par tām, apspriest forumos, iebūkmarkot IMDB un reitingot filmas vai pat piedalīties Zootropā ar savu viedokli. Interesēties par auto. Argumentēt, kāpēc viena auto marka labāku par citu, zināt rezerves daļu cenas un servisa telefona numurus, zināt, kur būs kārtējais dragreiss, rallijs vai kross. Fotografēt noputējušus autiņus un sportistu sejas. Vai vispār fotografēt. Nu kaut vai intersēties par fototehniku, megapikseļiem, objektīviem, fokusiem, diafragmām vai par to kāpēc analogā fotogrāija ir labāka par digitālo vai otrādi. Vai sportu. Vai literatūru. Nu par dajebko. Interesēties nevis tāpēc, lai varētu gudri paspīdēt piemērotā sarunā, bet tāpēc, ka tas patiešām būtu interesanti pašam.
P.S. Vai man tikai šķiet vai arī es jau ko tādu agrāk jau esmu rakstījis. Totālais deja vu.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |