wowow@09:58 - Par aizraujošajiem rītiem
6:50, aizklunkurēt līdz virtuvei, ieslēgt vai izslēgt apkuri (atkarībā no tā, vaitā atstāta uz nakti). Pseidorītarosme, ar pumpi no ūdenpudeles saspaidot ūdeni elektriskajā tējkannā. Nospiest sarkano podziņu. Aiztaustīties līdz vannasistabai, pačurāt, nošļakstīt purnu ar ūdeni un beidzot atvērt acis. Nošausmināties par maisiņiem zem acīm un apņemties turpmāk gulēt iet laikus. Aizčāpot pēc avīzēm. Uzliet kafiju, uzsmērēt sviestmaizi. Modināt puiku, aiznest līdz dzīvojamai izstabai, uzlikt rīta multeni. Tad uz virtuvi, apēst sviestmaizi un izdzert pirmo kafijas krūzi. Tad pārnest sīko uz virtuvi, uztaisīt svietsmaizi viņam. Izdzert otro kafijas krūzi un pabeigt lasīt avīzi. Padirst. Apģērbties (pa tam sieva palīdz apģērbties puikam). Atslēgt vārtus, izstūrēt mašīnu uz ielas, aizslēgt vārtus. Āgenskalns-Imanta, atbildot uz dēla dažādajiem jautājumiem vai kaut ko stāstot pašam. Bērnudārzs, palīdzēt puikam noģērbties. Auto: Imanta-Centrs. Dienišķais strēdzis uz vantenieka. Šobrīd bb brokastu vietā uz tilta mani izklaidē vai nu cibas lenta (uz jaunā superekrāna bezkameras Nokia gadžeta, pat sava žurnāla dizainu pielāgoju mobilajam patēriņam) vai Bankovska Sekreti- abas lasāmvielas ir parocīgā formātā, lai lasītu iekļaujoties epileptiski raustelīgajā mašīnu virtenē- ar īsiem stāstiņiem. Stāvvieta, trīs minūtes, dienišķais piepirstais stūrītis pustukšajā ofisā. Vēl viena avīze, kamēr notiek kompja startup sekvence un pieslēgšanās vispasaules megastulbuma tīklam. Prozit!
lennay / 18. Oktobris 2006@10:09 | |
tas viss liekas/izskatās pavisam savādāk - kad uzrakstīts. iegūst pavisam citu vērtību. kaut kādu..mmm mmmmūžibas dvesmu, vai? skaisti :)
murks / 18. Oktobris 2006@10:57 | |
.. un labas izredzes, ka pirmās būtiskās izmaiņas šajās norisēs būs pēc gadiem trīsdesmit-četrdesmit. Ja jau drīzāk nepienāks kāds pasaules kaŗš vai kas tamlīdzīgs.
"vispasaules megastulbuma tīkls" - tas ir konģeniāli "stulbuma stāvoklim" :)
murse / 18. Oktobris 2006@13:35 | |
es izjūtu lielu sirsnību pret šī stāsta autoru. nedaudz aiz žēluma, nedaudz aiz prieka, ka viņs tomēr nepadodas, un arī tāpēc, ka man šīs izjūtas ir pazīstamas.
wowow / 18. Oktobris 2006@13:36 | |
Paldies! Cenšos nepadoties.
drusku rūgti, ne?
Es izteikti piederu UNO nometnei (utro nado otmeņitj), tak paldies dieviņam, šādus epitetiņus negribas lietot.
wowow / 18. Oktobris 2006@21:03 | |
Ik pa brīdim mazlietiņ iegraužas, jā. Bet, nenoliedzami, rituāliem piemīt savs šarms.