- 2015.03.29, 09:53
- Lūk, diezgan vienkārša lieta - Liepājas bāriņtiesa atņemtos bērnus gatavo adoptēšanai, grib vecākiem aizliegt tikties ar bērniem lai tie netraucē bērnus adoptēt prom. Diezgan skarbs formulējums:
"[3.5] Atbildētājs norāda, ka tā kā 2007.gada 27.martā ir stājies spējā Liepājas tiesas spriedums par aizgādnības tiesību atņemšanu Pieteicējai pār bērniem, bērni ir juridiski brīvi [izcēlums mans -w], viņi ir iekļauti adopcijas reģistrā, par bērniem jau interesējas potenciālie adoptētāji, un lai prioritāri tiktu nodrošinātas bērna tiesības un intereses, Bāriņtiesa pieņēma lēmumu par satikšanās aizliegumu mātei ar bērniem."
Tiesas spriedumu lasot var redzēt ka šeit Tiesa ir pretimnākoša vecākam, daudzas lietas tiek tulkotas par labu mātei (ko pie vēlmes varēja arī atstāt bez ievērības), utt. Paveicās ar tiesnesi.
Papildus interesants moments ir ka šeit nav tieša vardarbība vai tiešs dzīvības un veselības apdraudējums, bet mazu bērnu atstāšana bez aprūpes (cik mazu - no materiāla nav īsti skaidrs, bet pēc piezīmes ka pēc gada bērni "māti vairs neatceras" jāspriež ka gadiņš, zem divi varbūt. (Ap trīs gadiem bērni jau atceras labi - piemēram, ar ko iepriekšējā vasarā ir satikušies, spēlējušies.) Tas ir, māte ir bijusi vieglprātīga, pat stulba, bet ne ļaunprātīga vai vardarbīga.
Būtu plašs lauks sociālajam dienestam, bet tā vietā Bāriņtiesa zvēriski vēršas pret vecākiem, pret ģimeni: nevis palīdzēt, bet izjaukt, atņemt, sodīt. Neļaut tikties, lai māte bērnus "nekad dzīvē vairs neredzētu", nu, gluži tāda vecās derības soģa pozīcija.
Ar bērnu no gada (kad sāk staigāt), līdzi apmēram 3 gadu vecumam, dzīvībai bīstama atstāšana bez aprūpes praktiski ir jebkurš brīdis, kad vecāks uz bērnu tieši neskatās. Sekojoši, jebkura muguras uzgriešana var tikt intepretēta kā bērna dzīvības apdraudējums (un tā tas arī ir - būtu labi, ja vecāki to tiešām izprastu, ka bērna dzīvība tiešām ir no tā atkarīga).
Pat pēc ierobežotās manas pieredzes, pat ar vienu mazu bērnu sāk gribēties lai aprūpē kopā 3 cilvēki, piemēram, var katrs pa 2 stundām (māte, tēvs, vecmāmiņa) - 2 stundu dežūru nolauzi, vari 4 stundas atpūsties līdz nākošajai maiņai. Diviem kopjot bērnu ir par smagu. Par to kāda ir atmosfēra, ja māte ir palikusi tikai viena pati (jebkādu iemeslu dēļ) man grūti stādīties priekšā.
Tas ko es gribu teikt, ir absolūti skaidrs ka bērnu nedrīkst atstāt bez uzraudzības ne uz stundu, ne uz pusstundu. Atstāt vienu uz diennakti ir tiešs veselības un dzīvības apdraudējums (bērnam regulāri jādabū dzert un ēst!), bet jautājums ir šāds: kas palīdzēs vecākiem? Vai ir iespējams palīdzēt bērniem kas ir grūtībās, bez tiesāšanas un sodīšanas?
***
NORAKSTS
Lieta Nr.A42664507
A4077-08/10
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā, 2008. gada 25.martā
Administratīvās rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis A. Vīksne,
Piedaloties pieteicējai N.B.,
Atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes – Liepājas pilsētas bāriņtiesas pārstāvim
Līgai Stendzei,
trešajai personai – B.K., trešo personu K. un B.B. pārstāvei I.S.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz
N.B. pieteikuma par Liepājas pilsētas bāriņtiesas 2007.gada 18.oktobra lēmuma
Nr.1-6/387 „Par nepilngadīgo K. un B.B. satikšanos ar māti N.B.” atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Liepājas pilsētas bāriņtiesa (turpmāk – Bāriņtiesa vai Atbildētājs) 2007.gada
18.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.1-6/387 „Par nepilngadīgo K. un B.B. satikšanos
ar māti N.B.” (turpmāk - Lēmums). Ar Lēmumu nolemts neatļaut N.B. (turpmāk
- Pieteicēja) satikties ar dēlu B.B. un meitu K.B..
[2] 2007.gada 12.novembrī Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk - tiesa)
saņemts Pieteicējas pieteikums ar lūgumu atcelt Lēmumu. Pieteicēja Lēmumu
uzskata par nelikumīgu un atceļamu turpmāk noradīto iemeslu dēļ.
[2.1] Pieteicēja uzskata, ka Bāriņtiesa nepareizi ir tulkojusi spēkā esošo
likumdošanu.
[2.2] Pieteicēja nepiekrīt Lēmumā secinātam, ka Pieteicējas tikšanās ar
bērniem var kaitēt bērnu psihisko emocionālajam stāvokli. Pieteicēja norāda, ka
šāds secinājums neatbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 33.panta pirmajā
daļā noteiktajam.
[2.3] Pieteicēja norāda, ka ir pārtraukusi lietot alkoholu, strādā pastāvīgu
darbu. Pieteicēja norāda, ka Lēmumā nav konstatēts, ka tikšanās ar pieteicēju
varētu kaitēt bērnu veselībai, attīstībai un drošībai. Pieteicēja norāda, ka nekādus
draudus aizbildņiem, audžu ģimenei, bērnu aprūpes iestādes darbiniekam un
citiem bērniem nav radījusi.
[2.4] Lēmumā nav norādīti apstākļi un likuma pamatojums secinājumiem
kādēļ bērniem, kuriem ir māte, kura vēlas rūpēties un audzināt savus bērnus ir
jāaug audžuģimenē vai kādēļ bērni būtu jāadoptē.
[...]
[3.2] Atbildētājs norāda, ka nepilngadīgie bērni K. un B.B. no savas
bioloģiskās ģimenes tika šķirti, jo māte (Pieteicēja) nolaidīgi izturējās pret bērnu
aprūpi – lietoja alkoholu, atstāja bērnu bez aprūpes, radot bērnu dzīvībai un
veselībai bīstamus apstākļus. Tā iemesla dēļ Pieteicējai ar 2006.gada 17.maija
Bāriņtiesas lēmumu Nr.1-6/187 ir atņemtas bērnu aprūpes tiesības.
[...]
[3.5] Atbildētājs norāda, ka tā kā 2007.gada 27.martā ir stājies spējā
Liepājas tiesas spriedums par aizgādnības tiesību atņemšanu Pieteicējai pār
bērniem, bērni ir juridiski brīvi, viņi ir iekļauti adopcijas reģistrā, par bērniem
jau interesējas potenciālie adoptētāji, un lai prioritāri tiktu nodrošinātas bērna
tiesības un intereses, Bāriņtiesa pieņēma lēmumu par satikšanās aizliegumu
mātei ar bērniem.
[4] Tiesas sēdē Pieteicēja savu prasījumu pamatoja ar pieteikumā
izteiktajiem argumentiem, papildus norādīja, ka vēlas tikties ar bērniem, kā arī
ka vairs nelieto alkoholiskos dzērienus, jo ir „kodējusies”.
Trešā persona B.K. lūdza Lēmumu atstāt spēkā, jo uzskata, ka tā atcelšana
varētu traucēt bērnu psiholoģiskai attīstībai.
Trešā persona J.K. uz tiesa sēdi nebija ieradies. Tiesā tika saņemts
minētās personas iesniegums, ka pilnvaro viņa viedokli paust B.K. (lietas
80.lapa).
Trešo personu K. un B.B. pārstāve I.S. piekrita Atbildētāja un trešo
personu paustajiem paskaidrojumiem, ka bērniem būtu labāk nesatikties ar
bioloģisko māti, un ka tikšanās varētu traucēt bērnu psiholoģiskajai attīstībai.
Atbildētāja pārstāvis pieteikumu tiesas sēdē neatzina un lūdza tiesu to
noraidīt. Papildus paskaidroja, ka bērni labprāt uzturas audžuģimenē un vairs
neatceras bioloģisko māti un ka šobrīd bērnu saskarsme ar māti traucētu
uzsāktajiem iespējamam adopcijas procesam.
Motīvu daļa
[...]
[7.6] 2007.gada 20.februārī ar Liepājas tiesas spriedumu (lietas 13.-
15.lapas) N.B. atņemtas aizgādības tiesības pār meitu K.B. un dēlu B.B..
[7.7] 2007.gada 23.maijā ar Liepājas pilsētas bāriņtiesas lēmumu Nr.1-
6/168 (lietas 44.lapa) tika nolemts pagarināt K.B. un B.B. uzturēšanos B.K. un
J.K. audžuģimenē līdz adopcijai vai aizbildnības nodibināšanai.
[7.8] 2007.gada 18.oktobrī ar Liepājas pilsētas bāriņtiesas lēmumu Nr.1-
6/1387(lietas6.lapa) tika nolemts neatļaut N.B. satikties ar meitu K.B. un dēlu
B.B.. Minētais lēmums ar 2007.gada 5.novembra pieteikumu (lietas 4.-5.lapas,
saņemts tiesā 2007.gada 12.novembrī) pārsūdzēts Administratīvajā rajona tiesā.
[8] Tiesa konstatē, ka Lēmums pamatots ar sekojošam tiesību normām:
ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 9.panta 3.punktu, Bāriņtiesu likuma
39.panta trešo daļu un, 49.panta pirmo un otro daļu, Bērnu tiesību aizsardzības
likuma 6.panta pirmo un otro daļu un 33.panta pirmo un otro daļu.
Bāriņtiesu likuma 39.panta trešā daļa nosaka, ka Bāriņtiesa lemj par
aizliegumu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam satikties ar vecākiem vai
tuviem radiniekiem, ja satikšanās kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada
draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem. Savukārt Bērnu
tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkta 1) apakšpunktā
noteiktas, ka bērnam, kas nodots aizbildnībā vai audžuģimenē vai ievietots
bērnu aprūpes iestādē, ir tiesības satikties ar vecākiem un tuviem radiniekiem,
izņemot gadījumus, kad tikšanās kaitē bērna veselībai, attīstībai un drošībai.
Minēto tiesību normu un Atbildētāja sniegto rakstveida un mutvārdu
kopsakarā tiesa secina, ka Atbildētājs Lēmumu pamatojis ar apstākli, ka
Pieteicējas tikšanās ar meitu K.B. un dēlu B.B. (turpmāk tekstā – Bērni) varētu
kaitēt bērnu psiho emocionālajam stāvoklim, un ka bērna tiesības ir prioritāras.
Attiecīgi tiesa secina, ka lietā ir strīds, vai Pieteicējas tikšanās ar Bērniem
kaitēs bērnu psiho emocionālajam stāvoklim (draudi veselībai un attīstībai).
Attiecīgi tiesas vērtējumā ir jānoskaidro, vai Atbildētājs ir pamatojis un
pierādījis, ka Pieteicējas tikšanās ar Bērniem kaitēs viņu psiho emocionālajam
stāvoklim.
[9] Tiesa konstatē sekojošus Atbildētāja paskaidrojumos minētus
argumentus un dod tiem savu vērtējumu:
[9.1] Līdz Bāriņtiesas sēdei, kad tika skatīta lieta par bērnu K. un B.B.
satikšanos ar māti, mātei (Pieteicējai) netika likti nekādi šķēršļi, lai satiktos ar
bērniem, taču Pieteicēja ar bērniem netikās, kā arī Pieteicēja Bāriņtiesas sēdē
atzina, ka ar bērniem pēdējo reizi tikusies gadu atpakaļ. Tiesas vērtējumā
minētais arguments nevar būt par pamatu, lai tiktu izdarīts secinājums, ka
apstāklis ka Pieteicēja neizmantoja (reti izmantoja) tiesības tikties ar bērniem,
tad šobrīd tiekoties biežāk (vai tāpat kā iepriekš reti), tas varētu kaitēt bērniem,
jo nav argumentēts, ar ko tiks nodarīts kaitējums tiekoties biežāk, nekā pirms
tam, kad tikšanās bijušas retas.
[9.2] [...]
Tiesa nepiekrīt Atbildētāja norādītajam argumentam, ka Pieteicēja lietoja
alkoholu, un attiecīgi alkohola lietošana (iespējamā Pieteicējas atrašanā
alkohola reibuma stāvoklī) šobrīd varētu radīt draudus bērnu psiho
emocionālajam stāvoklim. Tiesa secina, ka Atbildētājs nav norādījis un lietā nav
pierādījumu, kas apliecinātu, ka Pieteicēja ir tikusies ar bērniem alkohola
reibuma stāvoklī, tāpat tiesa konstatē, ka lietā ir izraksts no ambulatorā pacienta
medicīniskās karte (lietas 73.lapa), kurā norādīts, ka Pieteicēja kodēta ar
preparātu RG13 uz laiku līdz 1 (vienam) gadam, kā arī izraksts no ambulatorā
pacienta sociālās rehabilitācijas kartes (lietas 72.lapa), kurā ārsts psihiatrs
norāda, ka Pieteicēja izgājusi alkohola terapijas kursu, alkoholu nelieto un
šobrīd nav vēlmes arī to lietot. Minētais, tiesas vērtējumā, norāda, ka nav pamata
uzskatīt, ka Pieteicēja tiekoties ar bērniem būs alkohola reibumā, un ar tādu
rīcību radītu draudus bērnu psiho emocionālajam stāvoklim. Tiesa norāda, ka
Atbildētājam gadījumā, ja Pieteicēja ar savu rīcību (tikšanos ar bērniem
alkohola reibuma stāvoklī) varētu radīt draudus bērniem, tad Atbildētājam ir
iespējas adekvāti rīkoties un pieņemt lēmumu par satikšanos aizliegšanu.
[...]
[9.5] Atbildētājs norāda, ka tā kā 2007.gada 27.martā ir stājies spēkā
Liepājas tiesas spriedums par aizgādnības tiesību atņemšanu Pieteicējai pār
bērniem, bērni ir juridiski brīvi, viņi ir iekļauti adopcijas reģistrā, par bērniem
jau interesējās potenciālie adoptētāji, un lai prioritāri tiktu nodrošinātas bērna
tiesības un intereses, Bāriņtiesa pieņēma lēmumu par satikšanās aizliegumu
mātei ar bērniem.
Bāriņtiesu likuma 39.panta trešā daļa nosaka, ka Bāriņtiesa lemj par
aizliegumu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam satikties ar vecākiem vai
tuviem radiniekiem, ja satikšanās kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada
draudus aizbildnim, audžuģimenei, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem. Savukārt Bērnu
tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkta 1) apakšpunktā
noteiktais, ka bērnam, kas nodots aizbildnībā vai audžuģimenē vai ievietots
bērnu aprūpes iestādē, ir tiesības satikties ar vecākiem un tuviem radiniekiem,
izņemot gadījumus, kad tikšanās kaitē bērna veselībai, attīstībai un drošībai.
Iepriekšminētajās tiesību normās ir norādīts, pie kādiem nosacījumiem
bāriņtiesa pieņem lēmumu par aizliegumu tikties ar bērnu. Minētajās normās
nav norādīts, ka apstāklis, ka par bērniem sākuši interesēties potenciālie
adoptētāji norāda, ka Pieteicējas tikšanās radīs bērniem psiho emocionālo
traumu. Tiesas vērtējumā mātes (Pieteicējas) vēlme tikties ar bērniem, atjaunot
saskarsmi būtu vērtējama kā draudi iespējamai adopcijai, jo arī Pieteicējai ir
tiesības uz iespējamo aizgādnības tiesību atjaunošanu. Tiesas vērtējumā bērnu
interesēs ir augt bioloģiskajā ģimenē, nevis audžuģimenē.
[10] Tiesa konstatē, ka lietā nav pierādījumu (speciālista atzinuma), kas
apliecinātu, ka bērniem tiekoties ar Pieteicēju tiktu nodarīta psiho emocionāla
trauma, un attiecīgi būtu pamats iespējamiem draudiem bērnu veselībai.
[11] Apkopjot iepriekš minēto tiesa secina, ka Atbildētājs nav pierādījis
ka Pieteicējas tikšanās ar Bērniem kaitēs bērnu psiho emocionālajam stāvoklim
(draudi veselībai un attīstībai). Attiecīgi tiesa atzīst, ka Pieteicējas pieteikums ir
pamatots un tādēļ Atbildētāja pieņemtais lēmums atzīstams par nepamatotu un
atceļamu. - 1 rakstair doma
- 30.3.15 00:12 #
-
Latvijā šāda iestāde, kas iespēju robežās palīdz un piedalās augstāk aprakstītajos procesos pirms tie vispār sākās (Bērnu tiesību aizardzības likums 27. pants, 2.) un ir tieši iesaistīta lai tie vispār nesāktos (Bāriņtiesas likums 22. pants 2.1, 5.2) saucās sociālais dienests.
Ar nelabvēlīgām ģimenēm (šo statusu pirmkārt jau ir jānopelna - par vienreizējiem sadzīviskiem erroriem šo pakāpi nepiešķir) tiek strādāts psiholoģiski, praktiski, tās tiek atbalstītas materiāli, apsekotas, kontrolētas...
Varbūt par šīs iestādes darba kvalitāti, metodēm, tam atvēlēto budžeta daļu utt. var diskutēt, bet nav tā, ka Bāriņtiesa pie pirmās izdevības sāk aizgādības tiesību pārtraukšanu, ja paēdis bērns ir atstāts viens siltā un drošā gutliņā kamēr māte aizskrien uz veikalu pēc maizes. - Atbildēt
