Faith Club

28.3.15 13:01
Man gan laikam jāpaskaidro ka tēze "Bāriņtiesas ir naidīgas pret ģimeni, un ir vērstas uz ģimenes iznīcināšanu" ir lasāma precīzāk kā "ir naidīgas arī pret normālu ģimeni", "ir vērstas arī uz normālas ģimenes iznīcināšanu". Skaidrs, ka alkoholiķu un varmāku ģimenē augošu bērnu vajag glābt, piemēram īsti nevar pat komentēt lietu A42582107, kur Bauskā tāda skandālistu ģimene pazaudēja 2 gadus 10 mēnešus vecu meitenīti. Lai gan protams labāk būtu ja ģimeni izdotos vest pie prāta, vecākus pārliecināt pārstāt dzert un pārstāt kauties, utt. Stāsts pat nav par to.

Stāsts ir par Bāriņtiesām, kā tās vēršas arī pret normāliem, adekvātiem vecākiem (vai arī mazāk adekvātiem). Saož vājumu un tad uzklūp.

Raugi, klaji naidīga attieksme no Ģibuļu pagasta bāriņtiesas. Māte ierodas paziņot, ka viņai nepieciešama ārstēšanās stacionārā, un ka grib lai bērnus uz slimības laiku pieskata krustmāte. Bāriņtiesa nekavējoties ieliek krustmāti par aizbildni (nevis uz ārstēšanās laiku, bet kā atdodot bērnus), pašai mātei atņem aprūpes tiesības. Kādu ietekmi šāda Bāriņtiesas rīcība varēja atstāt uz mātes psihi? Pie tam ja māte jau tā ir smagi slima, runā par ārstēšanos. Vai Bāriņtiesa palīdz, vai grauj?

2008. gads, mežonīgie laiki. Redz, pašu LM metodiskie ieteikumi (+2014. gada metodiskie norādījumi) saka šādi:
"Ja vecāki nevar nodrošināt bērnam pienācīgu aprūpi un audzināšanu savas slimības dēļ, nav jāpieņem lēmums par aprūpes tiesību atņemšanu, bet šāds bērns ir atzīstams par palikušu bez vecāku gādības, [...], un viņam ir tiesības uz ārpusģimenes aprūpi- aizbildnību, audžuģimeni vai ievietošanu aprūpes iestādē."

"Princips, ka vispirms jāmeklē iespēja palīdzēt vecākiem un tikai tad, ja situācija ģimenē nav uzlabojusies, jālemj par aprūpes tiesību atņemšanu, attiecas, uz visiem gadījumiem, izņemot tos, kad palikšana ģimenē tieši apdraud bērna dzīvību vai veselību."

(2014. gada ieteikumos jau runā par pārtraukšanu (vispirms ierobežošanu uz laiku). Savukārt Bāriņtiesas ieskatā - "atņemt" un krusts virsū, slims vai vesels, cauri un āmen. Ieteikumi nav noteikumi, Bāriņtiesas bābām pašām sava izpratne, kā labi pagastā valdīt.)

Bāriņtiesām arī jāsaprot, ka neuzticība tām un arī šaubas par leģitmitāti ir pamatotas. Viņi pļauj, ko sējuši visus šos gadus. Bāriņtiesas ir jāreformē, un funkcijas nododot pilnvērtīgam sociālajam dienestam. Un lai iestādes vārdā nav "tiesa" - nav viņu daļa kādu tiesāt.

***

NORAKSTS
Lieta Nr. A42689208
Lietvedības Nr. A 6892-08/8
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā
2008.gada 5.decembrī

Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu S.L. pieteikumā par Ģibuļu
pagasta bāriņtiesas 2008.gada 14.augusta lēmuma Nr.1-6/10 grozīšanu.

[...]
Pieteicēja pieteikumā norāda tālāk minēto.
[2.1] 2008.gada 14.augustā pieteicēja vērsās Ģibuļu pagasta
bāriņtiesā ar iesniegumu, lai viņas bērnus – A.L., L.L. un D.L. uz pieteicējas
ārstēšanās laiku, kas pēc ārsta sacītā, bija paredzama ilgstoša, nodotu viņas
krustmātes R.D. aizbildnībā.
Šajā pašā dienā bāriņtiesa bez pieteicējas uzaicināšanas uz tiesas
sēdi, pieņēma lēmumu ar kuru, viņas bērni tika nodoti R.D. aizbildnībā,
lēmumā nenorādot, ka šī aizbildnība nodibināta tikai uz slimības laiku, kā
pieteicēja to bija lūgusi.
[2.2] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 29.pants paredz, ka bāriņtiesa
pēc vecāka lūguma var nodot bērnus ārpusģimenes aprūpei, ja viņi sakarā
ar ārstēšanos, nespēj bērnus aprūpēt un šādu lūgumu pieteicēja arī izteica,
lai bērni nepaliktu bez aprūpes, kamēr viņa atrodas slimnīcā.
[2.3] Pieteicēja uzskata, ka Ģibuļu bāriņtiesa, lemjot par aizbildnības
nodibināšanu viņas bērniem, nav ievērojusi likumu un ir pārkāpusi
pieteicējas kā vecāka un viņas bērnu tiesības dzīvot kopā, jo nav lēmusi par
aizbildnības nodibināšanu uz pieteicējas slimības laiku, kā tas tika lūgts,
bet gan nodibinājusi bērniem pastāvīgu aizbildnību.
[3] Atbildētāju pārstāvošā iestāde Ģibuļu pagasta bāriņtiesa tiesā
iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikums ir nepamatots
un noraidāms, pamatojoties uz tālāk minētajiem apsvērumiem.
[3.1] Bāriņtiesa, trīs nepilngadīgo bērnu interesēs, pieņēma lēmumu
par aizbildnības nodibināšanu S.L. nepilngadīgiem bērniem, saskaņā ar
Bāriņtiesu likuma 26.panta pirmās daļas 5.punktu, kas paredz, ka bāriņtiesa
lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, ja bērna
vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnus. Paredzēt
ārstēšanās ilgumu nav iespējams un tādēļ tas lēmumā netiek norādīts.
[3.2] 2008.gada 29.augustā pieteicēja iesniedza bāriņtiesā lūgumu
atcelt aizbildnību viņas nepilngadīgiem bērniem, norādot, ka spēj aprūpēt
bērnus pati, jo esot vesela, pievienojot iesniegumam izrakstu no pacienta
medicīniskās kartes, kur norādīts, ka ārstēšanās nav nepieciešama slimnīcā,
bet darba spējas izvērtējamas dinamikā pēc ārstēšanas kursa ambulatoriskā
kārtā. No šīs pacienta ambulatoriskās kartes redzams, ka pieteicējai
ārstēšanās kurss vēl turpinās. Pieteicēja šajā iesniegumā nenorādīja, ka
nepiekrīt Lēmumam par aizbildnības nodibināšanu viņas bērniem viņas
slimošanas laikā, bet tieši pretēji lūdza atcelt aizbildnību. Tieši tādēļ
neizprotams ir pieteicējas pieteikums Administratīvai rajona tiesai par
Lēmuma grozīšanu.
[3.3] 2008.gada 9.oktobrī Ģibuļu pagasta bāriņtiesas sēdē tika skatīta
pieteicējas lieta un sēdē nolēma, S.L. atņemt bērnu A.L., L.L. un D.L.
aprūpes tiesības. [izcēlums mans -w]
[...]
Motīvu daļa
[8] Lietā nepastāv strīds, ka pieteicēja pēc savas iniciatīvas,
labprātīgi, vērsusies ar iesniegumu bāriņtiesā, lūdzot noteikt saviem
bērniem aizbildni. Tāpat lietā nav strīda, ka pieteicējai nepieciešams iziet
ārstēšanās kursu un šajā laikā pieteicēja nespēs pilnvērtīgi aprūpēt bērnus,
tāpēc pastāv nepieciešamība bērniem iecelt aizbildni.
Lietā pastāv strīds par to, vai atbildētājai pieņemot Lēmumu bija
Lēmumā īpaši jānorāda, ka aizbildnis tiek iecelts uz pieteicējas ārstēšanās
laiku.
[9] Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 2.punkts noteic, ka bez
vecāku gādības palicis bērns – bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši
vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem
atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.
Minētā likuma 29.panta pirmā daļa paredz, ka bāriņtiesa sadarbībā ar
pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērnam ārpusģimenes aprūpi pēc
vecāku lūguma, ja viņi sakarā ar ārstēšanos nespēj bērnu aprūpēt.
Izskatāmajā gadījumā pieteicēja savas slimības dēļ nespēj aprūpēt
savus bērnus un tādejādi pieteicējas bērni ir atzīstami par palikušiem bez
vecāku gādības. Šādos apstākļos bērniem ir tiesības uz ārpusģimenes
aprūpi – uz laiku, kamēr pieteicēja nespēj bērnus aprūpēt sakarā ar
ārstēšanos.
[10] Civillikuma 341.panta 4.punkts noteic, ka aizbildnība izbeidzas
aizbildnībās, kas nodibinātas ar zināmiem nosacījumiem vai uz noteiktu
laiku, – iestājoties šiem nosacījumiem vai notekot noteiktajam laikam.
Izskatāmajā gadījumā ir skaidri zināms aizbildnības noteikšanas
iemesls – pieteicējas slimība un nosacījums, ka tā tiek noteikta uz
pieteicējas ārstēšanās laiku.

Ņemot vērā iepriekš minēto un sprieduma [9] punktā minētās tiesību
normas, secināms, ka gadījumā, kad vairs nepastāv likumā noteiktais
nosacījums aizbildnības nodibināšanai – bērna vecāku ārstēšanās, kas liedz
aprūpēt bērnu, noteiktā ārpusģimenes aprūpe pārtraucama un uz šā pamata
citai personai noteiktā aizbildniecība pār bērnu izbeidzama.

[11] Tiesa piekrīt atbildētājas argumentam, ka šobrīd nav zināms
kādi būs pieteicējas ārstēšanās rezultāti un kad varētu noslēgties ar
pozitīviem rezultātiem ārstēšanās kurss, tāpēc nav iespējams noteikt
konkrētu datumu, kad aizbildnība būtu izbeidzama. Taču tas nav šķērslis
lēmumā norādīt nosacījumu uz kā pamata aizbildnība nodibināta, no kā
savukārt izriet, tās izbeigšanās pamats.

Vērtējot iepriekš minētās tiesību normas kopsakarā un ņemot vērā
izdarītos secinājumus, tiesa uzskata, ka atbildētājai bija pienākums
Lēmuma lemjošajā daļā norādīt, ka aizbildnība tiek nodibināta uz
pieteicējas ārstēšanās laiku. Tas pilnībā atbilstu un veicinātu Bērnu tiesību
aizsardzības likuma 6.panta ceturtajā daļā iestrādāto principu, ka bērna
ārpusģimenes aprūpes laikā tiek veikti nepieciešamie pasākumi bērna un
vecāku atkalapvienošanās nodrošināšanai.

[12] Bāriņtiesu likuma 33.panta pirmajā daļa noteikts, ka bāriņtiesa
lemj par aizbildņa atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas Civillikumā
paredzētajos gadījumos, kā arī tad, ja ir izbeigušies šā likuma 26.panta
pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētie aizbildnības
nodibināšanas iemesli.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 42.panta trešo daļu
nolēmumu par aprūpes vai aizgādības tiesību atjaunošanu pieņem tiesa vai
bāriņtiesa likumā noteiktajā kārtībā.
No citētajām tiesību normām izriet, ka aizbildnība neizbeidzas pati
no sevis. Jebkurā gadījumā pirms aizbildnības izbeigšanas, atbildētājai būs
pienākums pieņemt lēmumu, iepriekš izvērtējot, vai ir izbeigušies likumā
noteiktie aizbildnības nodibināšanas iemesli. Izskatāmajā gadījumā vai
pieteicēja ir izgājusi nozīmēto ārstēšanās kursu un vai pieteicējas veselības
stāvoklis ir tiktāl uzlabojies, ka tā spēj uzņemties atbildību un patstāvīgi
nodrošināt bērnu aprūpi.
Tikai konstatējot apstākļus, ka pieteicējas veselības stāvoklis ir
stabils, kas nevar kaitēt bērnu drošībai un veselībai, atbildētājai būtu
pamats atzīt, ka izbeidzies aizbildnības nodibināšanas iemesls.

[13] Balstoties uz iepriekš minēto, atbildētājai ir uzliekams
pienākums pieņemt lēmumu ar kuru tiktu grozīts Lēmums, nosakot ka
aizbildniecība tiek nodibināta un aizbildne tiek iecelta uz pieteicējai
nepieciešamo ārstēšanās laiku.
Tags: bērni, likumi