kakjis

Nemāku ātrumā atrast kur, bet kaut kur lasīju, ka bērni līdz kaut kādam vecumam (vai 10 vai 12 gadiem) "neredz" nekārtību. Viņiem neliekas, ka istaba ir bardakā. Kārtības un kārtīguma sajūta un izpratne parādās kaut kad vēlāk. Tāpēc ir gadījumi, ka bērnam ap 7-8 gadiem tiek dots uzdevums "sakārto istabu" un viņš visu dienutur mocās. Vecākiem parasti šķiet, ka viņš neko nedara/spēlējas/aizmirsis uzdevumu utt., bet patiesībā bērns vnk "neredz" risinājumu ...tas par to nesavāc un nesakārto aiz sevis.

Man šobrīd gadu un 11 mēnešus vecs bērns perfekti atbilst Tavai otrajai rindkopai. Tikai viņa nemāk vārdu "netraucē", viņa saka savu vārdu. Pamperi gan mēs nelietojam ne bērnudārzā ne mājās jau kopš augusta. Kļūdas ir bijušas laikam tikai kādas 3-4 reizes. Naktī guļ ar pamperi, bet dienā guļ uz speciālā paladziņa. Nakts pameris ir piečurāts vidēji 1-2x mēnesī.

Laiks pašiem? Kas tas tāds?! Šajā jomā točna liekas, ka tuvojas agonija - gribas pabūt uz brīdi vienam, klusumā, bet nav tādu iespēju. Sievai grūtāk, viņa mājās ar otru mazo (5mēn), es vismaz darbā. Bet brīvdienās točna var nojūgties.

watt

mums tāda lieta ir jāsaģērbjas 20 minūšu laikā... ja būtu 40 minūtes atvēlētas, tad varētu mazā savā nodabā saģērbties.

savaadaisu

Vajag dresēt. Ar meitenēm droši vien ir savādāk, bet ... nu vajag dresēt.

kakjis

Ne jau laika trūkums te ir galvenais uzsvars. Bērnam gribas visu darīt pašam. Pat degunu nevar bērnam noslaucīt, vispār neko nevar. Garšīgo cepumiņu, kas stāv uz skapjaugšas nevar vienkārši iedot - ir jāpaceļ bērns, kurš paņem iepakojumu, izņem cepumu, noliek iepakojumu. Tie ir bērni! :)

Mēs ceļam augšā 7.30 jo jau 8.00 jābūt 6km attālajā bērnudārzā. Ģērbšanās, rīta podiņš notiek fiksi fiksi. Šobrīd apsveram domu celt nedaudz ātrāk, lai steiga netiktu uztverta par normu.

savaadaisu

30+ labākais laiks sīko ģenerēšanai? Kā kam. Man liekas, ka jo ātrāk to nodara, jo labāk.

watt

nu, ja bērns tiek saprasts ar domu "uzģenerēt un aizmirst", tad jā, 20 gados nodara, pēc tam atjēdzas, ka bērnu uzaudzināt ta nav ne zināšanu, ne spējas.

kakjis

Kad to vajag darīt - par to visa pasaule strīdas. Katram posmam savi plusi un savi mīnusi.

Kaut kur lasīju, ka bērns ļoti pārdzīvojis, jo dārziņā bērni ir teikuši: "Pēc tevis atnāca vecmāmiņa!", kaut gan patiesībā tā bija māte ap 45, kurai vēl gadījies viens mīlas auglis. :)

Savukārt savā skolā atceros, ka viena klases biedra reitings bija augstāks tikai tāpec, ka viņam bija ļoti jauna māte (zobārste, pelnīja un pelna lielu naudu) un mēs visi apskaudām, ka viņam ir tik jauna mamma ar kuru vienmēr kopā interesanti.

savaadaisu

Ne tāpēc. Katram gan, protams, savs, bet kopumā ņemot tā sanāk labāk, jo tad to lietu nodara un pēc tam tad visa dzīve +/- brīva. T.i. galvenais šajā jautājumā manuprāt ir darba lietas. Tev kā programētājam ta pofig, jo vari no mājām strādāt, bet biroju un rūpnīcu ļaužiem tas štopars uz min 1,5 gadiem profesionālajā jomā noteiktā vecumā pamatīgi ieberž. Par juridiskajām niansēm nerunāsim.

Ja 20 gados nespēj koncentrēties bērnam, tad arī 30 un 40 nevarēs. Tai jaunības dullumā pat, man liekas, var krietni vairāk pacelt un izturēt.

Vispār tāds baigi filozofisks šis jautājums.