- 2014.10.06, 10:41
- ~3g un viens mēnesis. dārziņā teica ka mazā pārāk maz pati dara - ir mums tāds grēciņš. jāmāca aiz sevis novākt, sakārtot. galvenais: pašai ģērbties. reti kad no rīta ir tik daudz laika, lai varētu ļaut viņai pašai saģērbties.
bet ļoti pozitīvi ir tas, ka viņa patiešām grib pati darīt. pati uzvilkt krekliņu, uzvilkt bikses, uzvilkt džemperīti/kleitu, kurpītes utt. ar treniņu, arī sāk sanākt ātrāk. no vienas puses, tas ir vieglāk, jo viņa nepretojas. t.i., jāpiedabū tikai ka sāk, un tad tikai jāskatās. varbūt ar piedurkni jāpiepalīdz, vai klusām bikses pāri pamperam pāri dabūt/džemperim savēlušos muguras daļu uz leju nodabūt. bet tad viņa bļauj "netraucē!".
noģērbties ļaujam/prasam pašai - tas sanāk viegli.
etalons ir noguruma sajūta. tas ir, piemēram, noliekot gulēt, cik smaga ir atvieglojuma nopūta: "nu beidzot laiks pašam(iem)". pa dienu, noliekot uz diendusu, atlūsti arī pats.
30+ ir ideāls vecums kad uztaisīt bērnu. jo esi vecs krupis priecīgs nekur neiet, visu brīvo laiku tupēt mājās un "neko" nedarīt. - 8 rakstair doma
- 7.10.14 12:17 #
-
Ne jau laika trūkums te ir galvenais uzsvars. Bērnam gribas visu darīt pašam. Pat degunu nevar bērnam noslaucīt, vispār neko nevar. Garšīgo cepumiņu, kas stāv uz skapjaugšas nevar vienkārši iedot - ir jāpaceļ bērns, kurš paņem iepakojumu, izņem cepumu, noliek iepakojumu. Tie ir bērni! :)
Mēs ceļam augšā 7.30 jo jau 8.00 jābūt 6km attālajā bērnudārzā. Ģērbšanās, rīta podiņš notiek fiksi fiksi. Šobrīd apsveram domu celt nedaudz ātrāk, lai steiga netiktu uztverta par normu. - Atbildēt
