- 14.10.13 10:15
-
Jā, vispār mieru neliek tas, kā Dombrovskis noraidīja progresīvo nodokli: "Savukārt, ieviešot progresīvo nodokli no 1000 latiem, būtu minimāls fiskālais* efekts."
Bet tā taču arī ir progresīvā nodokļa būtība! Ka nodokļa ienākumi budžetā (teorētiski) nemainās! Mainās nodokļa slodze uz sabiedrību: mazāk turīgiem nodokļi samazinās, bagātajiem palielinās. Nabadzīgos pārstāj čmorīt, bagātajiem liek maksāt vairāk!
Jā, gala cipars ekselī paliek tāds pats! Bet samazinās nevienlīdzība sabiedrībā.
Tas vispār ir murgs, ka Ls 200 (minālās algas) saņēmējam ir jāmaksā tie paši 24% ienākuma nodoklis, kas tiem ar algu/ienākumiem Ls 1000, Ls 2000 un vairāk.
Man arī nav saprotams tas izteikums ka "redz", 24% ir "progresīvi" jo 24% no 1000 ir 240 lati un no 2000 ir Ls 480, un tāpēc jau bagātnieki "maksājot vairāk". Pirmkārt, samaksājot 24% no Ls 200 (=Ls 48), uz rokas paliek Ls 152. Ir jāskatās, ar kādu naudas summu cilvēks paliek izdzīvot.
Un salīdzini kā ir jādzīvo, ja uz rokas ir Ls 150, vai arī uz rokas ir Ls 760, vai uz rokas ir Ls 1520 (no 2000 algas).
Bagātajam tie latiņi nozīmē mazāk. Ekonomika vispār nav matemātika, tāpēc, ka naudas vienībai pie dažādiem ienākumu līmeņiem, ir cita vērtība. Kam ienākums Ls 150, tam katrs zudis lats nozīmē kautko, kas netiks nopirkts. Kam ienākums virs Ls 1500, tam katrs nākamais lats nozīmē tikai frivolu patēriņu (diminishing marginal utility, excessive consumerism).
Plakanais 24% nodoklis ar zemu neapliekamo minimumu (kā Latvijā) ir pat regresīvs. Jo viņš atņem naudu no tiem, kam katrs lats ir visvairāk vajadzīgs.
(Līdzīgi kā PVN bez pazeminātās likmes pārtikai ir regresīvs, jo cilvēki ar zemiem ienākumiem ir spiesti gandrīz visu savu naudu iztērēt, un samaksā PVN no visiem saviem ienākumiem - banāli pērkot pārtiku izdzīvošanai, bet cilvēki ar lieliem ienākumiem savu naudu neiztērē, uzkrāj, un nodokļus optimizē, iepērkas ceļojumos, valstīs ar zemu PVN, pērk zeltu (PVN likme 0%).)
Progresīvais nodoklis atdod naudu tiem kam to vairāk vajag (ar zemiem ienākumiem - zemāka likme), un paņem naudu no tiem, kam tā nozīmē mazāk (ar augstiem ienākumiem - augstāka nodokļa likme). Jā, fiskālais efekts ir tuvu nullei (jā, rezultātā valsts budžetā ienākumi nemainās - varētu Dombrovskim iekliegt sejā). Bet izlīdzinās sabiedrības nevienlīdzība. Paskaties uz Dāniju, tur cilvēki ir laimīgi, lai gan dzīvo salīdzinoši "nabadzīgi". Nav patēriņa kultūra (conspicuous consumption). Dzīve vienkāršāka, tauta vienlīdzīgāka, mazāk noziedzības, mazāk skriešanas pēc lielā rubļa.
***
Jocīgi arī kā tie kas ir pret progresīvo nodokli, ar nākamo elpas vilcienu pamanās sunīties par nevienlīdzību. "Ziniet, kas ir forši? [...] konstatēt, ka sīcim galvā ir utis. [...] Nav mācību gads, kad viņa nedabon utis. [...] šķiet te liels paldies jāsaka sab. transportam un kontingentam, kurš ar to pārvietojas"
Kādam "kontingentam"? Tā ir tava tauta. Jautā, kāpēc tauta ir tā degradēta? Dēļ nevienlīdzības. Un atrisinājums nav pārsēsties uz auto, "lai kontingents ēd kūkas", bet gan mazināt nevienlīdzību, un garantēt visiem bērniem apstākļus, ka nav jādzīvo tādā netīrībā, ka utis metas.
***
Grūti, protams, runāt par progresīvo, kamēr istabā ir 2 ziloņi: pelēkā ekonomika (puse valsts iedzīvotāju izvairās no nodokļu maksāšanas vispār), un korupcija.
Bet varbūt tieši progresīvais nodoklis būtu atslēga kā pelēko ekonomiku legalizēt? Pie mazākiem ienākumiem nodokļi būtu simboliski, un sāktu augt tikai tad, kad cilvēkam ienākums ļauj tos maksāt?
Šobrīd pelēkās ekonomikas vilinājums ir milzīgs: 24% no ienākuma, vai nu kā ar cirvi nocērt, vai iebāz ķešā. Jo mazāks ienākums, jo vairāk tas nozīmē - 75 lati, vai 100, 150 lati, vai 200. (Var jau teikt ka ir atšķirība, Ls 1500 vai Ls 2000, bet īstenībā tie ekstra Ls 500 neko daudz nemaina - bijis nebijis. Varētu katru mēnesi pa iPadam nopirkt, bet var arī nepirkt.)
_________________
* fiskālais = attiecas uz valsts budžetu. "Fiskālā politika ir nodokļu un budžeta politika, ar kuras palīdzību tiek iegūta lielākā daļa no valsts budžeta."
autortiesība
pīkstulis
ateja birkas
ienākt iedirst