- 2013.05.10, 22:23
- meitiņai ir gads un astoņi mēneši. lielie zobi joprojām lēnām šķiļas, bet īsti vēl pat nav parādījušies. šobrīd laikam mazāk sāp, bet smērējam ar ziedi pirms gulētiešanas vienalga.
viņa vairs nebaidās aizmigt: beidzot ir pienācis tas laiks kad vakarā nolikt gulēt nav traģēdija -- viņai patīk pirms gulētiešanas noklausīties 'zaķīšu pirtiņu', un tad aizmigt pie 'miedziņš nāk'. (tas ir no "mūzika kabatā" multfilmu mūzikas cd).
vakarā 21:00 es mazgāju viņai zobus (ar speciālu bērnu zobu pastu, tāda krievu ražojuma "Splat junior" ar "piena enzīmiem", garšīga - mazajai rodas pozitīvas asociācijas ar zobu mazgāšanu). tad minūtes 20-30 ļaujam paskraidīt plikai - veicam "gaisa peldes". pēc tam gan uzvelkam pamperu, lai nesačurā kautko (bet šķiet, viņa jau diezgan labi kontrolē, "negadījumi" gandrīz nav bijuši tagad... vienīgi, ir dzirdēts ka bērnus pēc tam grūti no pampera tieši atradināt, jo bērns pierod ka čurāt "drīkst" tikai pamperā, un ja pampers noņemts, atsakās čurāt/kakāt.)
tad apmēram 21:40 es viņu saģērbju, samazinam istabās gaismu, un gatavojamies iet gulēt. ap 21:50 var jau iet uz gultu, iesmērēt smaganas, ja ir klepus - iepūst kaklā Faringospray (kas nepatīk), un iedot karotīti Silvanols (kas garšo).
___
starp citu, man bija masīvi uzmetušās "canker sores" mutē, es izpētīju ka bieži to izsauc "Sodium lauryl sulphate" kas gandrīz visās zobu pastās ir. atradu kurā nav, un tagad jau kādu laiku tie jēlumi nav bijuši. (cerēsim, cerēsim). - 2 rakstair doma
- 11.5.13 01:19 #
-
Par pamperiem nav pamata uztraukumam, cilvēks normāli izaug no tiem ārā - sāksies "es pate, es pate" moments drīz (ja nav sācies), sāk laicīgāk just, ka vajag, un atcerēties, kas jādara podā, aizies tā štelle pat nemanot.
Bet nu jāļauj ar piečurātām apenēm arī mazu saprātīgu mirkli pastaigāt ;) Lai sajūt, ka nav kaut kas pareizi, un ir labāk, ja paliek sausas :D Un, cik zināms, sākot vilkt apenes, mazais ātri pierod pie apeņu sniegtās plānības un brīvības, tas motivē, un viss notiek - Atbildēt
- 11.5.13 10:20 #
-
mums ir tieši tik pat vecs puisītis, bet ne uz pusi tik labs gulētājs un zobu pastas adikts - viņš to pieprasa ārpus tīrīšanas reizēm un noēd.
bet mēs agri sākām podiņu dot un ap pusotru gadu jau bija normāli - kaka tikai podā, pa maziņam 50/50, bet tad iestājās kaut kāds reverss, kad speciāli centās kaut kur nomukt, lai ieliktu kaku pamperā, bet nu jau atkal prātiņš ir atgriezies, kakas ir podā un paprasa arī pa maziņam (par 70%), ja nav aizspēlējies.
tiesa, podiņu viņš saista arī ar multeņu skatīšanos, kas iespējams ir mūsu pedagoģijas mīnuss, jo reizēm viņš atnes podu, noliek pie datora, pat tad, kad negribas. - Atbildēt