- par bērnu sišanu/nesišanu
- 2012.11.30, 13:55
- Latvijā 8 gadus vecu puisīti paša māte ar patēvu nogalina par izēstu ievārījuma burku, Norvēģijā latviešu bērns skolā izstāsta (varbūt piemelo), ka viņu mājās sitot (vai brāli spundē "pagrabā"), bērnu vecākiem atņem, ieliek bērnu namā, faktus īsti nepārbaudot.
Norvēģijā, es pieņemu, bērniem tikko viņi iemācījušies runāt, vecāki māca - ja skolā vai bērnudārzā ieminēsies, ka mājās viņiem iesit vai kautkā slikti izturās, atnāks policija un savāks viņus uz bērnu namu. Un ka vecākus viņi vairs nekad neredzēs. Un tāpēc Norvēģijā bērni zina - ja sūdzēsies par kautkādu vardarbību, ģimeni vairs neredzēs. Varēs dzīvot pa bērnunamiem, audžuvecākiem. Un tur viņus patiešām sitīs/spīdzinās/izvaros un nevienam tas neinteresēs, līdz bērns varēs izdarīt pašnāvību.
Es pieņemu, ka Norvēģijā vecāki bērnam, kas veikalā niķojas, tā arī pasaka - tu zini, ka ja es tev tūlīt uzšaušu pa dibenu, atnāks policists, un tevi atdos bērnunamam. Nez vai bērniem labākai sapratnei - ja skolā/dārziņā daudz virinās muti, paliks bez vecākiem - ģimene šad un tad arī bērnu namus apciemo, lai parādīt mazajam ka joki nav. Cik daudz ir tādu vecākiem atņemtu bērnu (jeb - bērnu, kuriem atņemti vecāki).
Savukārt latviešu naivais bērniņš domā - skolā pastāstīs ka mājā grūti, viņu pažēlos, izturēsies maigāk. Bet tur hujakš! Uz bērnu namu! Ar vecākiem redzēties - 4x gadā, ne vairāk! Un tad, pēc 8-10 gadiem, kad bērns pieaudzis, viņš varēs jau domāt: kā īsti interesēs tas bija. Un prasīt no "valsts" vai "sociālajaiem darbiniekiem" kompensāciju, ja protams ir spējīgs apzinātes kas notika.
***
Būtu laiks atgriezties pie Latvijas vecākiem-slepkavām, bet īsti divas tēmas kopā neiet. Nu, varbūt ja latvijas vecāki zinātu, ka ir kāds viegls veids kā bērnu atdot policijai/valstij, ja nespēj vairs paši audzināt/tikt galā, viņi bērnu nenogalinātu.
***
Starp citu, man liekas ka arī tai diskusijai kuras kontekstā EU rodas vēlme aizliegt BabyBox, jo tur lūk tiek pārkāptas tiesības zīdainim zināt kas ir viņa vecāki, reālā ideja ir par to, ka bērnam kas atņemts vecākiem, ir tiesības zināt kas ir viņa vecāki, un vēlāk pašam spriest vai tas ir noticis viņa interesēs. Tas ir, reāli idejai saknes aug tieši no Zviedrijas/Norvēģijas bērnu atņemšanas kultūras. - 10 rakstair doma
- 30.11.12 16:07 #
-
sk. pielinkoto grāmatu par zviedrijas 70tajiem gadiem...
- Atbildēt
- 30.11.12 18:39 #
-
Kādā sakarā te socialisms? Abstrahējoties no konkrētā gadījuma, būtu visai dīvaini, ja tā nebūtu valsts, kas izlemj, kā rīkoties situācijās ar bērniem, kuri, iespējams, tiek pakļauti vardarbībai.
- Atbildēt
- 1.12.12 18:08 #
-
Uz visādām Zviedrijām un Norvēģijām (arī Dānijām un Somijām) ir jāskatās kontekstā ar pārējo politiku. Šajās valstīs tiek iekasēti prāvi nodokļi un valsts pēc tam tos pārdala un dod atpakaļ gan sociālās palīdzības, gan visādu valsts programmu veidā. Vārdu sakot, cilvēka vietā izlemj valsts.
Ir arī otra pieeja - nodokļi var būt zemāki, bet par savu nodrošinājumu rūpējas cilvēks pats, piemēram pērkot attiecīgu apdrošināšanu un krājot vecuma pensijai pats. Un pats arī atbild par savu lēmumu un rīcības sekām. Mazāk iemeslu lamāt valdību, ka tā pieņem stulbus un viņam nevajadzīgus lēmumus ;-)
Vnk ar laiku jebkuras birokrātiskas struktūras galvenā rūpe ir pašai sevis uzturēšana un savas nozīmības apliecināšana. Bet kāpēc visiem iedzīvotājiem par to ir jāmaksā ;-) - Atbildēt
- 3.12.12 11:42 #
-
apspriešanas temats ir bērnu aizsardzība, nevis nodokļu slogs. kā tavā pasaules izpratnē, kur valstij nav tiesības izlemt neviena vietā, tiek regulēts jautājums par bērnu aizsardzību -- ar privāto apdrošināšanu?
- Atbildēt
- 3.12.12 11:49 #
-
"Jebkuras birokrātiskas struktūras galvenā rūpe ir pašai sevis uzturēšana". Arī privātas struktūras mērķis ir savas pastāvēšanas paildzināsana, kas nav iespējams bez peļņas. Nu un? Ja tās nodrošina nepieciešamu servisu klientiem/nodokļu maksātājiem, tad šo struktūru centieni turpināt eksistēt ir apsveicami. Saprotams, ka tu iestājies pret t.i. rent-seeking, bet tas nekādā veidā nenoved pie secinājuma, ka ikviena valsts "birokrātiskā struktūra" darbojās pēc šāda principa.
- Atbildēt
- 30.11.12 19:13 #
-
hm, tik 2 centi - rakstā nav minēts "bērnu nams", bet gan audžuvecāki. būtiska atšķirība.
- Atbildēt