- lupatlašu-policejiskā valsts
- 2010.04.13, 19:53
- "mūsu valstī izveidojies ļoti liels valsts pārvaldes sektors, viens no lielākajiem ES. Nozaru struktūrā tā īpatsvars 2008. gadā sasniedzis 8.1%, kas samērojams ar apstrādes rūpniecības īpatsvaru. 2008. gadā mūsu apstrādes rūpniecības īpatsvars bija tikai nedaudz lielāks nekā valsts pārvaldei, bet ES vidēji tas bija gandrīz 3 reizes lielāks, Vācijā, Čehijā, Īrijā un Slovākijā - vairāk nekā 4 reizes lielāks, Lietuvā un Igaunijā - 2.7 reizes lielāks."
Kas ar valsts aparātu jādara? Jāsamazina uz pusi, vai vairāk nekā uz pusi. Lai atlaistie darbinieki iet strādāt rūpniecībā. Ir jāgarantē ka rūpniecība [ražošana] būtu vismaz 3x lielāka nekā valsts pārvaldes sektors [tērēšana]. - 16 rakstair doma
- 13.4.10 21:34 #
-
Sāpīgums jau galvenokārt tajā, ka nokļuvis ierēdniecības gaiteņos, cilvēks automātiski pieņem, ka tas ir uz mūžu, viss, viņa dzīve un vecumdienas ir nodrošināti. Lai gan tai vajadzētu būt tādai pat darba vietai, kā visas pārējās. Un ja tu esi ar savu prātu / izglītību / skilliem konkurējošs darba tirgū, tad atlaišanai nevajadzētu būt milzu satricinājumam.
Nu ne šajos konceptuālā bezdarba apstākļos, protams, bet vispārinot. - Atbildēt
- 14.4.10 05:18 #
-
vai dienesta konceptam - ar reglamentu, 24 stundu atbildību un izdienas pensiju ir jēga? ja ir, kurās jomās?
- Atbildēt
- 13.4.10 21:32 #
-
Aga, un ko ražos rūpniecība? Cukuru? Papīru? Mož radiodetaļas? :D
Ministriju darbinieki ir ar augstākajām izglītībām, cilvēki vairāk kā 20 gadus mācījušies - un ko, tādus pie virpas? Izmest pusi dzīves miskastē?
Valstij beidzot jāsadūšojas ražošanu un uzņēmējdarbību reāli atbalstīt, ne gļēvi klausīt visādu ārzemnieku padomiem.
Savukārt uzņēmējiem beidzot jāiemācās konkrēti formulēt savas prasības, lai tās var iestrādāt likumdošanā - konkrētas lietas, ne vispārīgas frāzes un te nu patiesi varētu nākt atlaistie ministriju darbinieki talkā, lai noformulētu priekšlikumus ierēdņiem saprotamā valodā. - Atbildēt
- 13.4.10 21:47 #
-
pirmkaart jau darbs ruupnieciibaa neaprobezhojas tikai ar tupeshanu pie stanoka, ir arii izpeetes un izstrades nodaljas kur tie ar to mega augstaako izgliitiibu tad vareetu straadaat, protams ja ieguutaa izglitiba nav pielietojama tur, tad sorry. Bet laiki mainas, un "aktuaalaas" izglitibas arii. izmaacijies - pec laika vairs nevienam nevajag tavu specialitaati - get over it. Un nezaimo - darbs ir darbs arii pie stanoka, tas ka 20 gadus nodeldeejis kjebli ofisaa neapbalvo ar privileegjijaam nestradat melno darbu. Melnais darbs ir vajadziigs, biezhi vien vel vajadzigaaks par papiiru bidishanu, savadak mes visi nosliiktu suudos utt.
ps.
20 gadu maacijushies? ministrijaas straadaa medicinas doktori? - Atbildēt
- 13.4.10 22:05 #
-
Ne tikai doktori.
Ministriju darbiniekiem nemitīgi tiek organizēti dažādi apmācību kursi - tiesa, daudzi no tiem ir "ķeksītim", bet netrūkst arī dzīvē noderīgas apmācības.
Vienkārši apvainojoši, ja cilvēks, kura izglītībā valsts arī ir ieguldījusi naudu, ir spiests konkurēt ar tikko vidējo izglītību ieguvušu zaļknābi, lai strādātu zemu atalgotu darbu. Piekrītu, augstskolām būtu jāapmāca tādi speciālisti, kuri, ja arī darbu neatrastu, tad vismaz spētu uzsākt savu biznesu - bet tas nu ir akmens augstskolu dārziņā, jo tajās māca vien akadēmiskās gudrības, ne tīri praktiskās lietas. Esmu biologs - universāla profesija, man ir idejas, kā nopelnīt, tak nezinu, no kura gala ķerties tām klāt - piekritīsi, tas neatbilst pašreizējai situācijai. Bet es labošos, esmu tam psiholoģiski nobriedis. ;)) - Atbildēt
- 13.4.10 23:20 #
-
Ražošana ir vidusslānis, nevis zemi atalgots darbs. Visa vācija ir "melnstrādnieki", atšķirībā no Latvijas, kur visi ir papīru bīdītāji-ofisa krēslā pirdēji.
- Atbildēt
- 13.4.10 21:43 #
-
jautājums. tu ārstus un skolotājus te skaiti iekšā? un valsts uzņēmumu darbiniekus?
- Atbildēt
- 14.4.10 00:13 #
-
Ierēdnīši gan domā, kas nekas nav jāsamazina, tieši otrādi — jāpalielina :)
- Atbildēt
- 14.4.10 07:50 #
-
Es pats valsts iestādē strādāju un ļoti tam piekrītu. Papīru stumdīšanai tiek atvēlēts traki daudz naudas, bet jēga no tā ir ļoti maza.
Es laikam pat neapvainotos, ja mani atlaistu, patiesībā jau esošo darbu uztveru tikai kā pagaidu nodarbi. Vienīgais, ka valsts pārvaldes likvidēšana nevar notikt brutāli atlaižot. Kas notika šādu stratēģiju izmantojot var redzēt jau šogad, mums 40% cilvēkus atlaida, bet neviens jau neatcēla visus pārspīlētos likumus, tos pat nevienam nesaprotamas optimizācijas vārdā vēl vairāk sarežģīja. Tb tagad vairs nespējam laikā izdarīt darbu, viss ievelkas un rada vēl lielākas problēmas.
Funkcionālie auditi un hvz kas ir vispār izsmiekls. Gribu redzēt cilvēkus, kuri, tad kad jau ērti iejutušies savos amatos, palīdzēs procesā, kurš apdraud viņu un viņu kolēģu darbavietas. Līdz ar to tajos visos papīros, kur prasa ierosinājumus attiecībā uz funkciju optimizāciju, notiek atrakstīšanās par katras iestādes svarīgumu, kaut arī ar neapbruņotu aci var redzēt, ka, piemēram, manā jomā ir iespēja vairākas lielas iestādes/aģentūras apvienot un darbinieku skaitu stabili par 70% apgriezt. Bet kurš ministrs pie pilna prāta atlaidīs visus sīkos direktorus, priekšniekus, kuri lielākoties ir labi paziņas? Un kuri tādā gadījumā sāks uzvandīt netīro veļu. Uz vēlēšanām var nesmuki sanākt.
Baigā miskaste tur visur. - Atbildēt
- 14.4.10 09:27 #
-
Tā gan, bet es lieku priekšā, labāk uz random (ar kapeikas mešanu) godīgi atlaist 50%, nekā mēģināt vilkt funkcionālos auditus. Jo pirmā metode dod rezultātus, otrā nedod (jo tīri objektīvi, nav mums kompetence tik liela, lai auditu izdarītu, un vēl pēc rezultātiem lai rīkotos).
Nu, pēc tam kad puse ir atlaista, tad vajag arī pusi likumus samazināt. Tieši dēļ likumiem es Latviju nosaucu par "lupatlašu-policejisko" valsti - jo valsts grib visu kontrolēt, bet tāda pārspīlēta kontrole vienkārši nedarbojas. - Atbildēt
- 28.4.10 04:20 #
-
Pat nevajag uz randomu.
Katram iestādes vadītājam uzdot gada laikā samazināt darbinieku skaitu par x %, tad lai pilda savu tiešo funkciju un noorganizē procesus atbilstoši, vai arī pats sastāda daļu no tiem atlaižamajiem. - Atbildēt
- 28.4.10 08:47 #
-
bet izrādīsies ka viņš būs atlaidis tieši tos labākos. random nešķiro, tāpēc ir garantija ka nesamazināsies darbinieku kvalitāte (nu, vismaz ļoti liela varbūtība)
- Atbildēt
- 14.4.10 10:56 #
-
cik esmu strādājusi valsts pārvaldē- reāli tur toč var 60% mierīgi atlaist- atceros mums bija nodaļā kādi 5 cilvēki no kuriem strādāja viens- nodaļas vadītāja. Pārjie uzrakstija vienu vēstuli dienā un tas jau bija baiagais darbs+ internetā tupēja+ kafija+ pa veika;liem pavazājās. tas bija savulaik LM. To darbu reāli varēja izdarīt 2 cilvēki ar labu atalgojmu. Jo daudzi arī ir d''ikdieņi, kurus citur neņem pretī, jo visi nromālie jau treknajoas gados un pirms tam aizgāja uz privāto sektoru, ar pāŗējie uzdienējāa baigos priekšniekos dep direktoros valsts pārvaldē, kur arī varēja mierīgi neko neiespringt, jo apakšā rukājā pārspīlēts stuffs, kas atrakstijās, un saņema algas ap 2000 Ls. paskatijos tais NEO datos savu kolēģu bijušo algas treknajos gados- vienkāŗsi čav, zinot to darba kvalitāti, kas nāk ;ārā - vidēji saņēma 1400 Ls - par neko gandrīz.
Bet kā jau tur viens teica, problēma ir tā kā teica Makss Vēbers, ka valsts pārvalde- ierēdniecība ir pašatražojoša, vienkāŗsi cērt vienu galvu-demsit vietā. Tam visma , lai manīti ir vajadzīga baigi spēcīgā poltiskā griba. Un nevar ļaut to risināt tikai pašas nozares vai ministrijas iekšēinē, jo tur reāli vis notiks formāli un atrakstīsies- kā jau te teica. Zinot, ka no valsts pārvaldes samazināšanas nekāds potenciāls ļaunums valsts ekonomikai nedraud- vajadzēja brutāli pieņemt lēmumu- un katrā ministrijā samazināt 50% darbinieku un bez jautājumiem un atbildēm- izdarīt un viss. - Atbildēt