- 2010.04.06, 10:14
- Gribi iet politikā? Cena: Ls 10'000.
Būtībā, dramatiski tas izskatās tikai Latvijā, kur par vēlēšanām sāk domāt labi ja sešus mēnešus pirms datuma (vēlēšanas būs 2. oktobrī). Bet par vēlēšanām būtu jādomā visu laiku, visus 4 gadus.
Parēķināsim, cik reāli ir uzkrāt Ls 10'000 pa četriem gadiem. Tas ir, jāuzkrāj Ls 2500 gadā. Tas ir, jāspēj atlikt Ls ~210 mēnesī. (Varētu rēķināt par krāšanu 5 gadus. Vispār, ir jārēķina ka krāt jāsāk gadu pirms iepriekšējām vēlēšanām, un Ls 10'000 būtu jābūt kontā jau gadu pirms vēlēšanām kurās grib startēt - lai varētu kampaņu sākt laicīgi.)
Bankas apgalvo, ka cilvēks var atlikt apmēram 30% no algas. Pieņemsim, ka cilvēks atliek 25% algas (ceturto daļu). Tātad, algai uz rokām ir jābūt Ls 840 vismaz. Lūk, tādas arī būtu prasības pret minimālo algu, no kuras var jau sākt domāt par tautas deputāta karjeru.
(Ak jā, un kā nepieciešamā prasība ir gatavība Ls 10'000 pakāst, ja netiec ievēlēts.)
***[...] veselības aprūpes budžets uz vienu iedzīvotāju šogad ir 192,5 lati, [...].
Laika posmā no 2006.gada līdz 2010.gadam vismazākais veselības aprūpes budžets bija 2006.gadā - 180,52 lati. 2007.gadā šis rādītājs palielinājās līdz 227,1 latam, bet 2008.gadā sasniedza minētā perioda augstāko līmeni - 253,79 latus.
Pagājušajā gadā veselības aprūpes budžets uz vienu iedzīvotāju samazinājās līdz 222,67 latiem un šogad ir atgriezies gandrīz 2006.gada līmenī.
Šmate norādīja, ka pēdējie salīdzināmie dati Eiropas Savienības (ES) līmenī ir par 2006.gadu. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, 2006.gadā Latvijā finansējums uz vienu iedzīvotāju bija otrais zemākais aiz Bulgārijas, kur šis rādītājs bija 91,45 lati.
Lietuva ar 195,96 latiem atrodas vienu vietu augstāk par Latviju. Ceturtais zemākais publiskais finansējums bija Polijā (202,99 lati), bet Igaunijā bijis piektais zemākais rādītājs - 254,27 lati.
Savukārt pēc publiskā finansējuma veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju 2006.gadā pārliecinoši pirmajā vietā bija Dānija, kur uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei gadā tiek tērēti 2169,75 lati.
Dānijai seko Zviedrija - ar 1752,09 latiem, Francija - ar 1701,29 latiem, Nīderlande - ar 1678,21 latu un Austrija ar 1626,2 latiem.
«Šogad paredzētais finansējums ievērojami neatšķiras no 2006.gada, tad varam pieņemt, ka Latvijā finansējums uz vienu iedzīvotāju joprojām ir viens no zemākajiem ES,» sacīja Šmate.
Labi ka ir tāda Bulgārija, tad ministrija var daudznozīmīgi teikt "viens no zemākajiem", nevis pazemojoši atzīties: "Latvijā finansējums uz vienu iedzīvotāju ir viszemākais Eiropas Savienībā".
***
"«Mēs zinām, ka tagad viena studenta izglītošanai tērējam vismazāk naudas Eiropas Savienībā. Ja mēs tērējam mazāk nekā Rumānija vai Bulgārija, tas parāda valdības un sabiedrības attieksmi pret augstāko izglītību,» sacīja Auziņš." - 5 rakstair doma
- 6.4.10 11:44 #
-
no otras puses, to varētu uzskatīt par ģimenes pasākumu, kur 4 gadus vīrs un sieva krāj, lai viens tiktu politikā un tad alga uz deguna jau 420 laši, kas ir tīri pārskatāmi
un kādas nu kam ir ģimenes un kurš gan tiek uzskatīts par ģimenes locekli vai radinieku
jo ja paveicas, tad ienākumi atsver izdevumus - īpaši, ja tiec kādā padomē ;) - Atbildēt
- 6.4.10 16:12 #
-
Neviens nemaksā no savas kabatas, lai tiktu sarakstā. Runa ir par partijas spēju piesaistīt ziedojumus, kas tomēr arī norāda uz tās statusu (nopietnību) citu cilvēku acīs.
- Atbildēt
- 6.4.10 17:38 #
-
partijai parasti tā nopietni ziedo paši partijas biedri... lai amatiņu/stāvokli partijā nopirktu.
- Atbildēt
- 7.4.10 23:16 #
-
(IMHO) Tā ir sistēmas kļūda, uzskatīt, ka katram pašam būtu jāmaksā par savu vietu. Ja tā domā, tad nonākam tur, kur esam.
Normāli būtu, ja partijā būtu (Latvijas mērogiem), teiksim, 5000 biedru, un tad listei ar 20 kandidātiem katram biedram mēnesī būtu jānotērē nepilns lats. Vai tas ir daudz? - Atbildēt