dienasgramata

pirmkārt, savulaik tā bija normāla prakse, ko dēvēja par dubulto grāmatvedību ar visu melno kasi utt.
otrkārt, grāmatvedības pakalpojumi var tikt outsourcēti, it īpaši mikrouzņēmumu gadījumā, bet īsti orveliski būtu nodot visu uzņēmuma grāmatvešanu vid speciālistu rokās, lai tad paši rēķina un novelk, cik tur vajag

watt

ja "grāmatvedības pakalpojumi" tiek autsorcēti, tad tas ir tas, ka grāmatveži strādā tikai lai uztaisītu atskaites priekš VID.
(parasti tādos outsource kantors darba kvalitāte ir tik neaprakstāmi sūdīga, ka uzņēmējam pašam no tā ir nulle labuma (atskaitot protams to ka VID atpišas), pat ja viņš gribētu kautkādu info iegūt priekš sevis.)

watt

ā, un mana tēze būtu ka tā nemaz nav grāmatvedība. tā ir nodokļu aprēķināšana.

fedrs

Vai tas nav tas, ko dažās mācību programmās sauc par finanšu vadību?

smejmoon

yep. radošie jau saucas finansisti.

jojo

ne tikai. labam grāmatvedim arī ir kaut kas no finansista.

watt

tikpat labi varētu pateikt ka labam grāmatvedim ir nobela prēmija. biški bezsaturīga replika...

jojo

nope. labs grāmatvedis redz tālāk par bilanci, bet pat labi finansisti bieži vien maz jēdz no grāmatvedības. praksē pārbaudīts.

smejmoon

hmm.. nu painteresējies pie kāda, kas saprot. tika atbildēts uz tavu jautājumu. šie ir saistīti, bet dažādi vērsti darbi.

jojo

principā saistību nokārtošana ar valsti ir viens no uzdevumiem. bet pirmais grāmatvedības uzdevums ir tas, par ko tu saki, ka ar to neviens nenodarbojas. atbildēt uz jaut. par uzņēmuma finanšu stāvokli noteiktā laika brīdī, t.i., kāds ir uzņēmuma pamatkapitāls, kāds ir darba kapitāls un kādas ir uzņēmuma saistības (terminoloģija ir brīvs latviskojums, latviešu valodā varētu būt citi termini). īsāk sakot, grāmatvedības teorētiskais mērķis ir informēt uzņēmuma īpašniekus par uzņēmuma stāvokli (neatkarīgi no īpašnieku skaita). dabiski, ka grāmatvedības datu manipulācijas ir plaši izplatīta prakse visā pasaulē (lai izskatītos labāk un, īpaši, ja uzņēmums ir publiskajā piedāvājumā, t.i., uzņēmuma akcijas tirgo biržā, lai akciju cena pārāk nesvārstītos un uzņēmums būtu spējīgs maksimizēt savu tirgus vērtību).

jojo

p.s. nu, un nodokļu manipulācija, dabiski, ir daļa no uzņēmuma vērtības maksimizēšanas programmas. jo mazākas izmaksas, jo lielāka peļņa. kaut gan profesionāļi nekad neskata tikai peļņu kā rādītāju, bet skata EBITDA (earnings before interest, taxes depreciation and amoritization), jo īpaši abus pēdējos visbiežāk manipulē.

jojo

t.i. visvairāk ieņēmumu lielumu uzņēmumi manipulē ar pamatkapitāla norakstīšanas un amortizācijas politiku. operacionālos/darba (brīvs tulkojums) ienākumus un izdevumus daudz nepamanipulēsi. :) teorētiski, protams.

watt

ebitda ir jēga manipulēt tikai ja uzņēmums kotējas biržā (akciju tirgū), jo CEO (vadītāja) atalgojums bieži ir atkarīgs no tā, kā pieaug akciju cena.
kas pats par sevi ir diezgan stulbs rādītājs (metric) pēc kā vadīties - bet laikam neko labāku nav izdomājuši.

tāda akcijas cenu kačāšana izaicina īstermiņa domāšanu, uzaudzēt akciju cenu (kapitalizāciju) 3-5 gadu perspektīvā, bet pēc tam cash out un kaut vai bankrots: CEO saņēmis zelta izpletnīti un dodas pelnīti atpūsties ar privāto fondu.

reāli man interesē privāto uzņēmumu grāmatvedība (jeb finanšu vadība), kas atskaitās tikai sev. kas arī būtu grāmatvedības esence, kas īstenībā ir vajadzīgs, lai uzņēmums veiksmīgi strādātu un netērētu laiku nevajadzīgām iniciatīvām. (less is more)

jojo

"less is more"

a nafig?
starp citu, lai uzņēmums veiksmīgi strādātu un netērētu laiku nevajadzīgām iniciatīvām, viņam tā kā jābūt labās attiecībās (nokārtotām saistībām) ar valsti. grozi kā gribi, kā d. pakaļā tā pakaļā.

jojo

p.s. mhm, starp citu, vēl joprojām nekas labāks par EBITDA nav izdomāts un praktiķi vēl joprojām uzņēmuma vērtību rēķina EBITDA x 5. es nez', ja izdomās, tad tam droš' vien piešķirs nobela prēmiju.
no otras puses, ja esošā sistēma (ebitda x 5) pietiekoši labi strādā, tad kālab gan tā būtu jāmaina.

watt

"labāks izdomāts" bija uz to, ka par uzņēmuma vērtību spriež pēc akciju cenas (kapitalizācijas tirgū).
papildus jautājums būtu kāpēc par uzņēmuma kapitalizāciju spriež pēc akciju cenas pēc pēdējā darījuma * akciju skaits, nevis pēc kāda svērta rādītāja, tipa transakcijā pārdoto/nopirkto akciju skaits * akcijas darījuma cena * (vēl kautkas).

jojo

jā un nē. ir tā, ka ir daudz un dažādas uzņēmuma vērtības aprēķināšanas metodes, sākot ar t.s. intrinsic value skaitļošanu (citiem vārdiem, grāmatvedības datu pārstrādāšana), tad ir čupa ar vērtības noteikšanas metodēm pēc līdzīgu uzņēmumu vērtības (atsevišķu datu salīdzināšana un koeficientu rēķināšana), tevis piesauktā uzņēmuma kapitalizāciju (akciju tirgus vērtība x akciju skaits - parādi) un beidzot ar manis nosaukto, kuru praksē vien izmanto tie stratēģijas praktiķi, kuriem par konsultāciju stundu piķo 200 EUR.

jojo

p.s. jābūt nevis "vien" bet "bieži vien".

crescendo

Atbilde uz papildjautājumu -parastām vajadzībēm ne, jo to ir sarežģītāk aprēķināt un aprēķinus ir problemātiskāk pārskatīt => tādu aprēķinu izmantošana vienkārši izmaksā dārgāk.

Bet vispār analītikā lieto arī Volume Weighted Average ciparus.

crescendo

A vispār - prasīt, lai grāmatvedis strādā 'uzņēmuma attīstībai'
(nevis vidam + uzņēmumu reģistra atskaitēm (jo OMG uzņēmuma atskaites gribas palasīties lai vispār jebkādās saistībās ielaistos) + bankām + ok, kaut vai venture capital medīšanai vai pat biržai) ir apmēram tas pats, kā uzņemuma sisadminim prasīt weblapu izstrādāt.
ķip... ar datoru taču ņemas, vai ne?